Rīgas Dome - Par nepilnībām saistošajos noteikumos

Labdien.

Rīgā gadiem ilgi nav sakārtots un atrisināts jautājums par to, ka zemes īpašniekiem un valdītājiem labiekārtojot īpašumu zaļās zonas ir pienākums par saviem līdzekļiem savā teritorijā nodrošināt koku un krūmu minimālo attālumu līdz kaimiņa zemes gabala robežām, kā tas ir noteikts pašvaldību saistošajos noteikumos vai sabiedriskās kārtības noteikumos, piemēram Engurē, Ogrē u.c. pašvaldībās :
1 m – līdz 1,5 m augstiem kokiem un krūmiem;
3 m – no 1,5 m līdz 6 m augstiem kokiem un krūmiem;
6 m – kokiem un krūmiem, kas augstāki par 6 m.
Šo minimālo attālumu var samazināt, tikai zemes gabalu īpašniekiem rakstiski vienojoties. Zari virs ietvēm jāapgriež 2,5 m augstumā, bet virs braucamās daļas – 4,5 m augstumā. Stādot dzīvžogu jāatstāj pietiekami plata josla no kaimiņa sētas, lai ar cirpšanu varētu tikt galā, stāvot pats uz savas zemes.
Šobrīd Rīgas pašvaldība, jautājumus (koku un krūmu un apstādījumu minimālo attālumu līdz kaimiņa zemes robežai, dzīvžoga augstumu iestādītu cieši pie robežas un to, ka kaimiņam stādot dzīvžogu pie robežas ir jāspēj no savas teritorijas arī apkopt un savākt nogrieztos atkritumus), kurus varētu sakārtot paši savos saistošajos noteikumos, pamatojoties uz likumu par pašvaldībām, uzliek uz iedzīvotāju un tiesu pleciem, palielinot tiesu sistēmai administratīvo slogu.
Rīgā katrs zemes īpašnieks var pie kaimiņa žoga darīt, kas ienāk prātā, piestādīt 10 m augstas tūjas, radot ēnojumu un neatstājot gaisa spraugu vienkārši nopūdēt kaimiņam žoga paneļus, kā arī stādīt augus, kuri dzen atvases kaimiņa teritorijā, pārvēršot teritoriju par mežeņu audzi. To, ka atbilstoši civillikumam līdz 4 m augstumam var nogriezt zarus situāciju neglābj, ja atvašu stublāji ieaug koka žoga panelī, zālājā puķu dobē utt.. Kad kaimiņš paaugstina savu teritoriju un paaugstināta zemes kārta gulstas uz koka žoga paneli, kurš sāk bojāties, pilnīgi neko nevar atrisināt, jo pieļaujamais paaugstinājums ir 0,70 cm. Privātmāju rajonā (piemēram, Imantā) namu īpašnieki sadzinuši mietus un salikuši akmeņus uz pašvaldībai piederošās zemes gar ielas brauktuvi un pašvaldības policija brauc garām un pieļauj šādu situāciju. Kas notiks, ja visā Rīgā gar brauktuvju malām tiks novietoti akmeņi uz sadzīti mieti?
Ņemot vērā augstāk minēto atliek secināt, ka uz Rīgas pašvaldību neattiecas Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdības uzdevums par birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanu, lai uzlabotu un efektivizētu valsts pārvaldes darbu, kaut gan ir nepieciešams Rīgas pašvaldības attiecīgajām amata personām, kuras nodarbojas ar teritorijas plānošanas jautājumiem, iestrādāt augstāk minētos jautājumus saistošajos noteikumos kā to ir izdarījušas citas pašvaldības arī lielās pilsētas.
Kad beidzot Rīgas pašvaldība sakārtos augstāk minēto situāciju nevis atrunāsies ar civillikumu.