Rīgas 1.slimnīca - Slikts serviss un ārstēšana

Parasti nerakstu sūdzības un publiski personīgās lietas necilāju, bet šis gadījums nevar palikt bez ievērības, par tik necilvēcīgu attieksmi pret veciem cilvēkiem. Konkrēti par Rīgas 1. Slimnīcu, ja šo iestādi var nosaukt par slimnīcu.

Jūnijā mamma krītot salauza roku tika aizvesta uz Rīgas austrumu slimnīcu. Rīgas austrumu slimnīcā tika operēta roka, slimnīcā uzturējās 2 nedēļas. Rīgas austrumu slimnīcā mammas vīram nebija iespēja apciemot sievu dēļ Covid – 19 noteiktajiem ierobežojumiem, taču viņš katru dienu interesējās par mammas labsajūtu. Pēc operācijas sākas atveseļošanās. Vienu reizi vīrs uz dažām minūtēm varēja apciemot savu sievu un redzēja, ka atveseļošanās norit veiksmīgi, abi sarunājās, bija smaidīga, atvadoties māja ar roku. Rīgas austrumu slimnīcā ieteica vēl turpināt atveseļošanos Rīgas 1. Slimnīcas īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļā, lai varētu doties mājās. Īslaicīgā (!) vārda tiešā nozīmē. Rīgas 1. Slimnīcas mājas lapā ir ievietota informācija, ka netiek nodrošināta tikai sociāla aprūpe, bet arī Veselības.

Mamma jūlijā tika pārvesta uz liktenīgo slimnīcu. Slimnīcā līdz jūlija vidum bija noteikta karantīna, līdz ar to pacientus nevarēja apciemot savi radinieki. Taču tāpat katru dienu interesējāmies par Veselības stāvokli ar domu, ka drīz varētu atgriezties uz mājām. Jautājot par Veselības stāvokli personāls atbildēja, ka viss ir kārtībā. Pēc karantīnas redzot savu sievu, vīrs bija šokā. No Rīgas austrumu slimnīcā smaidošās sievas, kas māja ar roku bija pārvērtusies līdz nepazīšanai. Acis ciet, guloša, nereaģē uz vīra saucieniem. Parunājoties ar palātā esošo kaimiņieni, viņa teica, ka mamma visu laiku guļ, aprūpēta netiek, vīra atnestās zemenes un jogurtus apēd darbinieki! Ātri reaģējot nolēmām tūlīt izņemt ārā no slimnīcas. Bet arī tas nevedās ātri, sazvanot nodaļu un ziņojot, ka nevēlamies vairāk atstāt "šajā īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļā", sajūtām lielu neapmierinātību no nodaļas.

Izņemot mammu no iestādes tika konstatēts, ka ir izgulējumi, (nesaprotamu iemeslu dēļ ievietots ilgkatetrs un nekādas informācijas par to, kura rezultātā bija iekaisums) , nebija pamodināma, kontaktējama. ’’uz dzīvības un nāves robežas’’ tā izskatījās mana mamma. Un tas viss "paldies" Rīgas 1. Slimnīcai.

2 nedēļas viņa pavadīja cīnoties par savu dzīvību līdz 28. Jūlija pēcpusdienai, tad viņas dzīvība izdzisa.