Radisson Blu Hotel Latvija - Attieksme apmācībās

Sveiki.
Esmu topošā studente. Vēlējos izmēģināt darbu lielajā Radissonā par istabeni. Likās tik super. Tik forša viesnīca. Likās būs forši. Protams, es zināju, ka nebus viegls darbs, jo esmu stradajusi ieprieks par istabeni, zinu kada ir slodze, bet gribeju pameginat pa vakariem pastradat. Tapec devos uz apmacibam!
Te nu ari mans jaukais piedzivojums sakas.
Es pazvaniju uz noradito nr, it ka vecākā istabene mani sagaidisot. Es zvaniju, nogaidijos ilgi, kamer atnaks, tad pirmais jautajums no vinas puses bija - tu pipe? Es atbildeju, ka ne. Vina tada - atnac man lidzi, es uzpipesu. Es gribedama atstat par sevi pec iespejas labako iespaidu, laipni piekritu, kvai ciest nevaru cigaretes. Vina man uzdod visparejus jautajumus ( kapec izvelejos, utt), pusdama man cigaresu dumus taisni sejā.
Iegajam ieksa. No sakuma likas viss ok. Parunajamies, palociju dvieļus. ( dabuju jau aizradijumus, bet zinaju, ka tā bus, tapec neiespringu - jo es mācos), sakam tirit istabinu. Sieviete tirija, radija, stastija - es skatijos. Protams, ka informacijas bija bezgala daudz, tapec centos ko pierakstit arī, par ko man tika parmests. Meginaju koncentreties uz mazako sikuminu, ko vina radija un darija. Likas viss ies raiti. Tad vina man teica - aizved visas mantas uz treso istabinu. Ja es labprat to izdaritu, ja es zinatu no tiem visiem cipariem kā skatīties un visu parejo, nezinaju uz kuru pusi lai skrien. Pati ta ka monstrs gaja, burtiski izrava no rokam ara puteklu suceju un pavirši burtiski 10 sekundes izsuca gridu un slaucija ar spilvendranam podu un vannas.
Pienacam pie otras istabinas. Vina man pazinoja - saklaj gultu un saraksti velu. Un pati aizgaja uzpipet, neko nepaskaidrojot, neparadot. Es stresā ka tik kaut ko nepareizi neizdaru, saku klat gultu. Tad vina atnaca un protams iss esot nepareizi. Nolamaja mani no galvas lidz kajam. Paprasija vai es majas vispar klajot gultu!!! Bija jaklausas visadi bezsakarigi parmetumi. Tad vina izdomaja ka mes nevaram atrast kopeju valodu un es vinu bremzejot. Mani ka meslu izvadaja pa staviem, meklejot man kas pamacis, kurai redz es nervus nebojasot un netraucesot stradat. Parcik esmu tads cilveks kad visu nem pie sirds, es knapi valdot aizvainojuma asaras teicu - labi es jums netraucesu, paradisiet izeju? Paradijas viena no ofisa darbiniecem. Prasija ka s te notiek. Vecas vecenes atbidleja ka mani nēsot kas pamaca, vinam neiet darbs uz prieksu jo japardara darbs ( kvai es tikai biju paspejusi novakt gultas velu un salikt spilvendranas), pateica ka tā nēsot vinas problema, aizcirta durvis un skreja atpakal tirit, tad mani aizveda pie jaunas meitenes, ar vinu beidzot atradu normalu kontaktu, ari vian padalijas sava pieredze, ka vecas istabenes staiga apkart burkšķēdamas.

Man it ka rit butu jaiet atkal. Bet es tagad sezu joprojam vīlusies. Es uzskatīju to par vienu no labakajam viesnicam, bet pec attieksmes ko es sagaidiju ( bija vel visadi atgadijumi) es pat negribu vairs peibildit savu agrako velmi - tur stradat. Ka ari edinašana ir par maksu.
Ka gan viesnica var ceret uz jauniem darbiniekiem, paši salikuši sludinajumus, ja jaunie apmacamie atnak, velas iemacities, bet attieksme ir vienkarsi graujoša? Šada veida jus atbaidat gan dabiniekus, gan klientus. Izvelieties savus darbiniekus gaišus cilvekus, sirsnigus, laipnus un kas spej runat latviesu valoda. Tā tam būtu jābūt jo šeit ir Latvija.