Stradiņa slimnīca - 6. torakālās ķirurģijas nodaļa

Pirms kāda laikā, atrodoties šajā nodaļā, man bija nepieciešams veikt datortomogrāfiju (pirms izmeklējuma veikšanas vajadzēja aiziet pie nodaļas medmāsas, lai ievietotu rokā katetru). Ieliekot man katetru vēnā, kāda no vecākajām medmāsām trīs reizes neveiksmīgi mēģināja iedurt adatu, pie tam vēl rādīja to visu blakus esošajai jaunajai darbiniecei un stāstīja, ka viņai, redz, nekad neizdodas pareizi trāpīt vēnā no pirmās reizes. Kad es pateicu viņai, lai izbeidz man nodarīt sāpes, medmāsa draudošā tonī atteica: "A kāpēc uzreiz vajag vaibstīties, ko? Paskat tik – viņai kaut kas sāp! Pamēģini vēl kādam te sūdzēties!" Tāda, lūk, attieksme pret pacientu – kā pret izmēģinājumu dzīvnieciņu. Acīmredzot sūdzēties tiešām nebija jēgas, jo toreiz nodaļas ārstiem bija pilnīgi vienalga tas, ko šāda "medmāsa" var nodarīt pacientiem.