Stradiņa Klīniskā Slimnīca - Medmāsiņas
Atnācu pie vīra ciemos uz slimnīcu, kur viņam bija uztaisīta operācija!Es biju šokā kad ieraudzīju kādas medmāsinas tur apkalpo!!!Viņs bija piedzērusies!Ka arī dienas laikā vajadzēja saukt viņs uz palātu lai viņi nomainītu vienam vīram kas gulēja tur pat tikai ļoti kritiskā stāvokli, katetoru!!Jo neviens nenāca pat pēc 10 vai 20 minūtem!!
Комментарии (7)
Man radinieks gulēja intensīvās terapijas nodaļā, kritiskā stāvoklī, ar sliktām prognozēm. Kad nācām apciemot, pēc 30min māsiņa mūs dzina prom, teica, ka visam ir savs laiks un nav ko te sēdēt. Pats sāpģaākais ir tas, ka cilvēks nomira. Radiniekiem tā ir pēdējā iespēja pabūt vēl pēdējo reizi kopā, un protams, ka tādos brīžos ir cerība, ka viss varbūt būs labi.. Nu nevar būt māsiņam tāda attieksme...
Paldies labajām un atsaucīgajām māsiņām, kuras ir.
Stradiņu slimnīcā ir nācies paārstēties un varu teikt tikai pašus labākos, atzinīgākos vārdus gan par māsiņām, gan dakterīšiem. Biju vispārējās ķirurģijas nodaļā un viss ok.
Es loti piekritu Alisijas viedoklim,
ka ta nedrikst darit ka nedrikst apciemot savu radinieku kurs atrodas slimnica :*
slimnīcās ir savi noteikumi, un diemžēl īpaši stingri intensīvajā nodaļā. Tā nav nodaļa kurā pacientu piederīgie var atrasties visu dienu ...
un ja nu tomeer taaas ir peedeejaaas stundas, ko varu pavadiit kopaa ar savu tuvinieku(:
Ej nu galīgi... Ja būtu pie miršanas, protams, es gribētu aiziet ar mīļajiem blakus, nevis viena pati slimnīcas gultā un kas tie tādi par noteikumiem, ja no tā pacientam sliktāk, nevis labāk... :(
Tiešām biju izbrīnīta, ka tādā slimnīcā, kā Stradiņi, ir ārste kura varētu strādāt par cietuma uzraudzi, lai gan visi ārsti taču dod Hipokrāta zvērestu.Bija nozimēts datums sirds operācijai, bija zvans, ka jaierodas dienu ātrāk.Ierodoties slimnīcā uz uzņemšanu, biju uztaisījusi visas prasītās analizes, bet dakteres atieksme jau pašā sākumā bija, kā skolotājai pret nogrekojušos skolnieku, es viņai teicu, kāpēc viņa rājas uz mani, jo es taču biju izgājusi visas norādītās analīzes, bet viņa atrada lietas, kas esot sen pārbauditas, bet tomēr ievietoja slimnīcā, izdarīja dažas pārbaudes, viss diemžēl bija kārtībā, bet vajadzēja izdarīt pārbaudi-slēptās asinis, fēces un te sākās visinteresantākais.Ienākot palātā ar neslēptu prieku paziņoja ka, esot pozitīvs.Prasīju ko tas nozīmē, vai man jāiet ārā, viņa uz to atbildēja, nē, ka tad es zaud ešu rindu.Iekrita starpā sestdiena un svētdiena, daktere ar smaidu paziņoja, ka pirmdien man nebus operācija un otrdien arī nē, vina gan apmēram zinot, bet gribot pabojāt nervus man, vai tā ir daktera attieksme pret pacientu?
Nodevu otreiz analīzes uz slēptām asinīm un ar bailēm gaidīju pirmdienu.Nevienam to nenovēlu .
No rīta ieradās dakteris pie kaimiņienes, ejot ārā pateica, ka rīt mani operēs profesors Lācis, tad ieradās mana daktere un atkal ar triumfu paziņoja, ka man atkal esot plus, jautāju, ko tas nozīmē, vai tad man operācija nebūs, nē, viņa atbildēja, bet es teicu, ka dakteris tikko teica, ka man būs rit operācija, viņa atbildēja, ka to nenosaka dakteris, bet viņa.
Es biju nervu šokā.Izejot ārā uztaisīju analīzes ARSĀ, paraugu ņemu no trijām dienām un atbilde bija, ka viss kārtibā, -
Kur lai tagad griežos?