PARĀDU PIEDZINĒJI MALDINA PARĀDNIEKUS - Parādu piedzinēji maldina parādniekus

Neskatoties uz to, ka 2012.gada 11.decembrī spēkā stājies ir Ārpustiesas parādu atgūšanas likums, kas ierobežo parādu piedzinēju "apetīti", parādu piedzinēji turpina maldināt cilvēkus, kas nokļuvuši viņu redzes lokā.
Parādu piedzinēju kantoru darbinieki šo likumu groza kā patīk un māk!

Tāpēc vēlreiz atgādinu, ka likums ir jāsaprot burtiski!
Ko nosaka šis likums sakarā ar piedziņas izdevumiem?

Šī likuma 6.pants. Parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšana
(1) Parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.
(2) Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).
(3) Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 61 noteikumi nosaka, ka piedziņas izdevumi nedrīkst pārsniegt 5 latus un vēl par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā septiņus latus parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

MK 61.noteikumu punkts 2.1. ir izteikts šādā redakcijā:
Par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā piecus latus;

Tas nozīmē, ka visas darbības, kas veiktas ne biežāk kā vienu reizi 14 dienās ir iekļautas šajos 5 latos.

MK 61.noteikumu punkts 2.2. ir izteikts šādā redakcijā:
Par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā septiņus latus parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

Tas nozīmē-lai cik ilgi jūs veicat parāda atmaksu, piedziņas izdevumu maksimālā summa nedrīkst pārsniegt 12 latus visā parāda atgūšanas procesā!

Tagad parādu piedzinēji lai iegūtu šos 7 latus veic nepamatotus telefona zvanus un sūta vēstules, motivējot ar to, ka parādnieks nav bijis atrodams.
Šajā sakarā paskaidroju, ja parādnieks atbild uz telefona zvaniem un atsūtītajām vēstulēm, tātad viņš neizvairās NO KONTAKTA UN IR ATRODAMS un šādu zvanu veikšanai un vēstuļu sūtīšanai nav bijis pamata, līdz ar to piedzinējs nevar pieprasīt papildus piedziņas izdevumus. Ja parādnieks veic visus maksājumus laicīgi - piedzinējam nav pamatojuma parādnieku traucēt. Un šādu darbību var kvalificēt kā negodīgu komercpraksi ar visām no tā izrietošajām sekām.
Turklāt, ja parādu piedzinējs pieprasa šos 7 latus, tad parādniekam ir tiesības pieprasīt rakstisku motivējumu šim prasījumam, to arī nosaka MK 61. noteikumi.

Tāpat atgādinu, uz parādu piedziņas lietām, kas pie piedzinēja ir nonākušas līdz 2012.gada 11.decembrim attiecas LR Civillikums, nevis Ārpustiesas parādu atgūšanas likums. Latvijā likumiem nav atpakaļejošs spēks. Un šādās lietās piedziņas izdevumus sedz pilnvarotājs, to nosaka LR Civillikuma 2307.pants. Tātad piedzinējam šajās lietās nav tiesības prasīt no parādnieka piedziņas izdevumus.
Diemžēl piedzinēji izmanto to, ka parādnieks nezin likumus un apzināti maldina to!