Ozoliņa konditore - Ikšķilē - ēdienu kvalitāte
Ik pa laikam Ozoliņa konditorejā ar kolēģiem aizejam papusdienot - kādu zupu vai salātus. Un nākas secināt,ka kvalitāte krīt pa dienām. Šoreiz tad par zupām. Piedāvā skābeņu un soļanku. Skābeņu zupa tiek gatavota no, šķiet, lētākajāmburciņskābenēm, kuras grieztas, kad jau "pārkokojušās", līdz ar to pilns zupas šķīvis ar asiem skābeņu stiebriem, kurus taču nost nerīsi. Sanāk viena "spļaudīšanās" :( un šodien punktu pielika soļanka - nu jāprot izvārīt šī dažādu šķirņu gaļas zupa no skābiem gurķiem un sīpoliem. Tas ir kaut kāds ārpŗāts. Zupā atrodamas dažas cīsiņu sķēlītes un kāds gaļas-tauku gabals un viss pārējais tikai vieni vienīgi skābi gurķi un sīpoli. Nu vai tā var gatavot ēdienu viena no slavenākajām ēstuvēm Ikšķilē? Kafejnīca, par kuru jūsmo ne viens vien iebraucējs, tikai skumji, ka saimnieki nekādi necenšas savu labo tēlu spodrināt, bet dzīvo uz "veciem lauriem". Tas pats par sortimentu - jau kādus 3-4 gadus nekā jauna šajā kafejnīcā nav. Diemžēl...
Комментарии (4)
a toties Rūbertu konditorejā viss vienmēr ir gards.
Man arī slikta pieredze ar Ozoliņa konditoreju. Uz sev svarīgu pasākumu pasūtīju torti ar zīmējumu, pārzvanīju viņiem, lai pārliecinātos, ka pasūtījums ir saņemts, saņēmu apstiprinājumu. Kad atbraucu norunātajā datumā un laikā pēc tortes, tā nebija sagatavota. Būtu vismaz pateikuši, ka nespēs sagatavot, es būtu pasūtījusi citur!!! Tā nu stresi un skriešanas pēc citas tortes, konditora meklēšana, kas var uzzīmēt zīmējumu. Beigu beigās pasākuma daļa ar torti un zīmējumu, lai paziņotu viesiem par skaistu notikumu - izgāzās. Liela vilšanās Ozoliņa konditorejas servisā. NEKAD NEKO TUR VAIRS NEPASŪTĪŠU UN TORTES NEPIRKŠU. Kā arī citiem ieteiktu stipri padomāt vai ir vērts sev sabojāt svētku noskaņojumu Ozoliņa konditorejas darbinieku nekompetences dēļ.
Uz savu jubileju Rimi nopirku Ozoliņa konditorejas torti “Napoleona vainags”. Tai bija pievienota reklāmas lapiņa “Biskvīta torte ar dzērveņu ievārījumu un kārtainās mīklas gabaliņiem”. Labi, ja katrā piektajā gabaliņā varēja atrast pa pilienam ievārījuma. Torte bez ievārījuma bija negaršīga. Ja tā, tad ievārījuma vietā varēja lapiņā ierakstīt krēmu. Jau vismaz pirms pieciem gadiem atklāju šo torti. Tā bija pavisam cita torte, salīdzinot ar šo. Vai, konditori, Jums nav kauna noniecināt Ozoliņa kunga vārdu, kura kūkas jau studiju gados stipendijas dienas gājām ēst uz “Vecrīgu”.
Alfas Rimi iegādājos iecienīto torti Riekstkodis un biju ļoti vīlusies. Tortei bija aizmirsuši pievienot pamata kārtu no smilšu mīklas. Biezenis, kuram bija jābūt uz smilšu mīklas, bija pārliets tortes virsai, laikam citur nebija kur likt. Apsolīto mandeļu skaidiņu vietā mazliet zemesrieksti. Ļoti žēl, bet Ozoliņu tortes vairs nepirkšu, negribu tērēt naudu par tādu brāķi. Gita