Klīnikā Orto, ārste Alla Hohlova - Slikts serviss
Man nav ne jausmas, vai rehabilitācijas medicīnas ārste Alla Hohlova ir laba vai slikta ārste, nekad neesmu viņu saticis. Taču biju pierakstījies uz vīzīti klīnikā “Orto”. Man teica, lai sēžu gaitenī pie kabineta, daktere pasaukšot. Pienāca norunātais vizītes laiks. Gaidīju 5 min. , gaidīju 10. Min. , gaidīju 15. Min. , klausoties jautrā čalošanā aiz kabineta durvīm. Pagaidīju vēl. Apnika. Piecēlos un aizgāju. No vizītes tā kā tā vairs nebūtu nekādas jēgas. Skaidrs, ka labam profesionālim ir jācenšas veidot cieņpilnas attiecības ar saviem klientiem, kas ietver arī cieņu pret otra laiku. Sekojoši, minētā ārste, manā izpratnē, nav laba profesionāle un man nebūtu ne intereses stāstīt par saviem simptomiem, ne arī uzklausīt viņas ieteikumus. Aizejot vēl apcerēju pie sevis dažas ētikas maksimas un secināju, ka labprāt dzīvotu pasaulē, kur cilvēki rīkotos tāpat – tas ir, negaidītu ilgāk par 15 min. , ja viņiem ir noteikts pieraksta laiks pie ārsta. Jo, ja tā būtu, tad drīz vien nevienam vairs nebūtu jāgaida un visi tie skaidrojumi par noslodzi, sarežģītiem gadījumiem, neparedzētiem apstākļiem utt. , varu derēt, arī pazustu.
Комментарии (10)
Uķi puķi. Teica gaidīt, tad gaidi, ja nevari sagaidīt, tad var apjautāties.
puķi-uķi, kuram jautāt? Lauzties iekšā kabinetā, stāvēt rindā reģistratūrā? Turklāt, kā jau teicu, man vairs nebija intereses konsultēties ar konkrēto ārstu. Pret katru izturas tā, kā viņš ļauj pret sevi izturēties.
Ārsts ir vajadzīgs Jums nevis Jūs ārstam - te ir atšķirība/ starpība, un jābūt pacietīgam un pateicīgam specialistam par viņa darbu, zināšanām, pieredzi un palīdzību.
Vairākas lietas a) par laimi ārsti tāpat kā lielākoties visu citu profesiju pārstāvji atrodas konkurences apstākļos; b) pateicība ir vietā, ja runa ir par labu savas jomas profesionāli un labs savas jomas profesionālis ciena savu klientu un viņa laiku. Interesanti, ja es ierastos pusstundu pēc sava pieraksta laika, kad jau nāk cits pacients, vai es tiktu pieņemts? Šaubos. Un es tā nedarītu, jo primāri cienu citu laiku. Te pat nav runa par to, kurš kuram ir vajadzīgs, lai gan, ja mazliet padomātu, skaidrs, ka profesionālim vajag savus klientus tāpat kā viņiem vajag profesionāli, te nav tādas - vienam vajag, otram - nevajag, attiecības.
Mums ir ārstu trūkums nevis konkurence par vietu, kā arī rindas.
Ārsts saņems savu atalgojumu neatkarīgi no tā - apkalpos Jūs vai nē.
Var jau parādīt savu raksturiņu, taču ne vienmēr kādu tas satrauc/ "krata".
Tas modelis "sēdi, gaidi, cik ilgi liks gaidīt un esi pateicīgs, ka tevi te vispār ir ielaiduši" mazliet izklausās pēc tādas postpadomju domāšanas atskaņas Austrumeiropā (tāpat kā nervozā nepatika, ja kāds negrib tai pievienoties). Tieši tā - ārsti dara algotu darbu (konkrētajā gadījumā par vizīti bija paredzēta salīdzinoši augsta samaksa), nevis ir brīvprātīgi, tīri aiz žēlsirdības, uzņēmušies šo nepatīkamo apgrūtinājumu - ārstēt cilvēkus. Bet nav tik slikti, cik esmu pamanījis, pēdējos gados šajā jomā daudzviet Latvijā situācija ir uzlabojusies un daudzkur pacients jau tiek uztverts kā klients, kurš ierodas saņemt pakalpojumus, kuru dēļ iestāde vispār eksistēt, nevis kā netīkams apgrūtinājums.
"Pienāca norunātais vizītes laiks. Gaidīju 5 min., gaidīju 10.min., gaidīju 15. min., klausoties jautrā čalošanā aiz kabineta durvīm. Pagaidīju vēl. Apnika. Piecēlos un aizgāju."
Nesarprotu šādus izgājienus vismaz konkrētam un līdzīgiem gadijumiem.
Nu, lūk, slikti, ka nesaproti.
tad jau nemaz tas ārsts nebija vajadzīgs.
kaut kāda komēdija.
kad sāpēs zobs, arī pasēdi kādu laiku, un tad aizej prom :D
nu jā, jāmācās lasīt. Man bija vajadzīgs, bet - profesionāls ārsts.