Latvijas Pasts - Nepieņemams serviss

Šodien, 22.05, sava dēla vārda dienā, lai saņemtu svētku paciņu, pēc darba mēs ar puiku ieradāmies pasta nodaļā Rīga-21, Ulbrokas ielā ap plkst 18. Pie pasta nodaļas ieejas durvīm stāvēja kāds pūlis ļautiņu, bez jebkādām aizdomām devos iekšā, lai uzgaidītu savu kārtu. Ienākot pasta nodaļā sadzirdēju, kā darbiniece atskaita klienti, ka viņa esot nosaukusi nepareizo nummuru, tas bija diezgan rupjā tonī, ņemot vērā, ka viņa tomēr strādā apkalpošanas sfēra... Ņēmos pierakstīt, pie pašas Letes gala, līdz tuvākajam cilvēkam, izņemot man blakus stāvošajam bērnam bija metri 5, lai nerodas domstarpības un bezstrīda varu viņai uzrādīt visus ciparus, kas bija ierakstīti sms. Tai brīdī darbojās divi lodziņi, respektīvi 2 pasta darbinieces un divi klienti pie lodziņiem. Pēc pāris minūtēm, varbūt ātrāk, to var redzēt kamerās, kas noteikti pastā vajadzētu būt, viņa man aizrādīja, ka man ir jāiet ārā. Es sākotnēji nesapratu, stāvēju tālāk gaidīt savu rindu. Pievēršu uzmanību, ka ievēroju visus noteikumus, kā bija ieteikts rindas kārtības nr paņēmu elektroniski, lai neaiztiktu lieku reizi priekšmetus, ko varēja aiztikt citi cilvēki. Kad pasta darbiniece skaļā tonī man uzkliedza, ka šeit stāvēt nedrīkst un man ar bērnu jādodas ārā, es nedaudz apjuku, jo aprīlī biju pastā, bet nekas tāds nebija. Izgāju ārā lasīt noteikumus, nekas tāds noteikumos nebija teikts ka man ir jāstāv ārā. Tur bija rakstīts, par 2 metru distanci un ja pastā to nevar ievērot, tad jādodas ārā, lai sagaidītu savu rindu. Bija vējains, un vēlējot atgriezties telpās, lai ar bērnu neapaukstētos. Devos iekšā, nostājos malā, distance tika ievērota, viss kārtībā, cerēju, ka ja jau esmu ienākusi atpakaļ, tad dos man ispēju izstāvēt rindu, paņemt savu sūtījumu un doties ēst bērna vārda dienas kūku. Bet nē, dāmīte Saka, ka tie kas stāvēs iekšā netiks apkalpoti - ultimāta formā. Vai pasta darbiniekiem ir atļauja dzīt ārā klientus? Nevienā punktā neizlasīju šādu noteikumu, bet gan ieteikumu, nevis ultimāts. Es pateicu, ka es nevēlos apaukstēties, tāpēc nevēlos doties ārā. Tālāk nu bija kaut kas ļoti dīvains un netipisks Latvijas pasta darbinieču uzvedībā, rupjā manierē viņas vārdiski uzklupa man virsū, ka ja es esmu slima, tad viņas slimos neapkalpos un vispār kādēļ es šeit esmu atnākusi, ka viņas tūdaļ izsauks policiju vai pārbaudi, viena no viņām sāka skraidrī, otra man rādīja kaut kādu pulti, pogu... Tā kā es būtu nez ko izdarījusi, mans bērns ar lielām acīm uz šo visu skatījās... Palūdzu lai nosauc savu vārdu, lai varu griezties administrācijā. Šiltes viņai nebija ne pie loga ne piespraustas pie formas. Uz ko man atkal rupjā formā tika atteikts, saucot mani par slimu. Es vairs nevēlējot turpināt šo sarunu, biju vienkārši izmisumā, 15 gadus apmeklēju šo pasta nodaļu, bet ko šādu redzēju pirmo reizi. Svētku diena bija sabojāta!