Kaspars Justs (Kaspars Bērziņš) psihoterapeits - Krāpšana
Kaspars Justs (iepriekš – Kaspars Bērziņš, arī www.domine.lv, arī @psihoterapijasprakse, arī SIA Dugate, SIA "DOMRASA", SIA "DUGAVE" u.c.), kurš sevi dēvē par “sertificētu psihoterapijas speciālistu”, bet kā jau to pareizi ir norādījis 11.01.2021. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” – nav atrodams ne Ārstniecības personu reģistrā, ne Psihoterapeitu biedrības reģistrā, līdz ar to, uz šo kungu, protams, neattiecas kāds Ētikas kodekss vai ētika kā tāda.
Iespējams tieši tādēļ pēdējā pusgada laikā nomainījis gan uzvārdu, gan personas kodu, gan prakses vietu, gan visus savus uzņēmumus pārrakstījis citai personai.
Šobrīd neizteikšos par viņa profesionālo darbību, jo par to publiskajā telpā jau gana daudz rakstīts. Diemžēl pati iepriekš to nepārbaudīju.
Vēlos pabrīdināt, par to, ka šis “speciālists” par vizīti pieprasa maksāt avansā, bet pēc tam pats regulāri vai nu slimo, vai arī iepriekšējā vakarā vienpersoniski vairākkārt pārceļ plānoto vizīti, līdz paziņo, ka klātienes vizītes vairs nenotiks, iespējamas būs tikai attālinātās (online). Kad paskaidroju, ka šāds formāts man neder, avansā iemaksātā nauda netiek atmaksāta jau vairākus mēnešus (neskatoties uz vairākkārtējiem lūgumiem un pieprasījumiem, kā arī PTAC skaidrojumu par pienākumu atmaksāt nesniegta pakalpojuma maksu).
Sargiet sevi no šādiem tipiem, un lai visiem stipra veselība (jo īpaši garīgā).
Комментарии (2)
Man laikam būtu daudz ko teikt šajā sakarā, tomēr apzināti izvēlos to nedarīt tādā formā, kas pārvērstu šo par savstarpēju publisku apsaukāšanos. Tas nebūtu ne pieauguši, ne arī ētiski!
Es neteiktu, ka būtu īpaši cietis no šī cilvēka rīcības, ja neskaita vienu būtisku aspektu – ārkārtīgi neprofesionālu attieksmi pret konfidenciālas informācijas robežām, kas, manuprāt, tika pārkāptas vieglprātīgā un, atļaušos piebilst, arī visai absurda veidā. Taču ar laiku es uz šo pieredzi sāku skatīties citādi.
Paradoksāli, bet šī situācija man drīzāk kļuva par vērtīgu mācību un sava veida katalizatoru, kas lika daudz dziļāk ielūkoties tajā vidē, kur cilvēki bieži meklē palīdzību, atbildes un sapratni. Jo īpaši tajā segmentā, kur publiski tiek kultivēts “vieduma”, garīguma vai īpašas izpratnes tēls.
Un tieši šeit, manuprāt, ir vieta vienam ļoti svarīgam brīdinājumam: cilvēkiem vajadzētu būt patiesi uzmanīgiem. Psiholoģiskā palīdzība ir joma, kurā uzticība ir absolūts pamats, bet tieši tādēļ arī risks kļūdīties cilvēka izvēlē var būt ļoti augsts.
Tāpēc pirms uzticēt kādam savu ievainojamību, savus stāstus un savas iekšējās krīzes, būtu vērts ne tikai izpētīt šo cilvēku profesionāli, bet arī pašiem sev uzdot vienkāršu jautājumu – vai tas, kam mēs uzticamies, patiešām ir tas, par ko sevi publiski pasniedz.
Mana personīgā pieredze šajā ziņā bija laba skola. Un, iespējams, tieši tāpēc mans vienīgais secinājums ir ļoti vienkāršs: esiet modri, kritiski domājoši un neapburoties no skaistiem vārdiem vai “vieduma” tēla, kas reizēm var izrādīties daudz virspusējāks, nekā sākumā šķiet.
Uzvārdus var nomainīt, drēbes var nomainīt, pat skaitļus var pārrakstīt – bet sirdsapziņu nomainīt nav iespējams. Vai ne Kaspar...?!:)))
Ar cieņu,
Sandis Priede
Sandi
Godīgi – pietiek. Ir robeža, un tu to jau sen esi pārkāpis.
Tas, ko tu dari, ir apzināta un ilgstoša cilvēka nomelnošana gan anonīmi gan atklāti dažādos portālos. Un visabsurdākais – tu vaino cilvēku savos personīgajos lēmumos un kļūdās. Tas viss ir sekas tavām iepriekšējām darbībām, pie kurām viņš vispār nav vainojams. Tā biju es, kas vēlējās no tā visa aizbēgt. Viņš man palīdzēja, un tu par to tagad viņu vaino.
Viņš nav izpaudis nekādu konfidenciālu informāciju. Viņš nav tev nodarījis pāri. Tas, kas notika, bija starp mums -STARP MUMS nevis viņu. Bet tu izvēlējies ērtāko ceļu: atrast vainīgo ārpus sevis.
Cik ilgi vēl tu bēgsi no atbildības? Cik ilgi turpināsi publiski izdomāt stāstus un bojāt cilvēkam reputāciju? Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai situāciju izvērtētu nobrieduši. Nobrieduši cilvēki šajā laikā izdara secinājumus un iet tālāk – tu turpini rakties pa to pašu.
Patiesība ir vienkārša: tu pats visu sabojāji. Neviens cits.
Un vēl ironiskāk – tas cilvēks, kuru tu tagad centies nomelnot, patiesībā ir viens no iemesliem, kāpēc tev vispār vēl ir ģimene. Pateicoties viņam, bērniem ir māte, un tev bija iespēja kaut ko saglabāt.
Es viņam būšu pateicīga vienmēr. Viņš palīdzēja, nevis kaitēja.
Tāpēc pārstāj. Beidz šo nomelnošanu. Savāc sevi.
Paldies Tev, Kaspar, ka parādīji, cik skaista var būt dzīve. Man ļoti žēl, ka tev nākas piedzīvot šo nomelnošanu.
Man ļoti žēl. Tu man palīdzēji visgrūtākajā dzīves posmā, bet pretī saņem kaut ko tādu.
Es būšu Tev pateicīga vienmēr — par atbalstu, cilvēcību un to, ka biji blakus tad, kad tas bija visvairāk vajadzīgs.
Ar cieņu
Līva Priede