Jēkabpils Reģionālā Slimnīca - necilvēciska attieksme

Situācija ir šāda. Man 16 gadus vecai jaunietei sāpēja zobs, kuru vajadzēja plombēt, pati esmu no Līvāniem. Pēc tā kad Līvānos visi ārsti mums atteica, mamma piezvanīja uz Jēkabpils slimnīcu- uzņemšanu, kur pateica, ka ārste pieņem no 8 un mēs droši varam braukt, jo ir ,,dzīvā rinda''', ka tikai jāpagaida. Lielā steigā no rīta, jo pati es strādāju, atprasījusies no darba ar mammu aizbraucām uz Jēkabpili , kur nogaidījām laiku, kad tikai izgāja Ļubovas Bolotovas palīgs un pateica, ka ja no Līvāniem, cits reģions vajag pasi, mēs nogājām lejā uz uzņemšanu, kur pateica, ka viņai , lai sataisītu man kartīti vajag tikai personas kodu, ko es zināju no galvas un datu bāzēs Jēkabpils slimnīcas viņš bij, ar lapiņu mēs aizgājām ,kur skarbā formā atbildēja, ka ir vienalga, lai ved pasi. Mamma aizbrauca pēc pases uz Līvāniem, atveda. Palīgs izgāja un sataisīja kartīti, taisot aizrādīja man par manu ģērbšanās stilu(mētelī biju), bļāva uz manis kāpēc mēs esam šēit, lai braucam atpakaļ, ka lai paši tiekam galā, es jau tiku novesta līdz asarām, bet tāpat sēdējām un gaidījām savu rindu. Kad beidzot es iegāju iekšā, Bolotova bļaudama ar mani runāja, ka kapēc esmu šēit, lai braucu atpakaļ. Izārdīja man visu muti, nesataisot narkozi, ielika zāles un pateica, brauc uz saviem Līvāniem un taisi zobu man ir vienalga. Ar asarām acīs no sāpēm un pazemojumu, mēs aizbraucām uz Līvāniem.