Drogas - Absurds apkalpojošais personāls
Tas, ka nav kam strādāt, ir laikam nožēlojama patiesība... kaut kādas jaunās meitenītes, kuras dzīvē nekur nav strādājušas un kurām nemazliet nav skaidrs ko nozīmē tirdzniecība un kvalitatīva cilvēku apkalpošana. Pati esmu sākusi no apakšas... un ļoti labi zinu, ko nozīmē strādāt ar cilvēkiem, laikam arī tāpēc nesēžu par pārdevēju veikalā.., bet esmu uzņēmuma vadītājs.
Jautājot meitenītei par preci, viņa neatlaidīgi kaut ko mēģina izlasīt uz pudeles, kā arī sortimentu pilnīgi nemaz nēpārzin, nu piedodiet... - izlasīt es pati māku!
Savukārt pie kases meitene man māca, kas man esot jāsakārto, kur jāstiepj iepirkumu grozs, pie kura stūra jānoliek, tas esot - MANS PIENĀKUMS :)) Atvainojiet, vai veikala personāls, (kurš pat neprot runāt latviešu valodā) man kā klientam stāsta manus pienākumus, vai tas nav ABSURDS??? Savukārt - par saviem pienākumiem meitene nemaz nav izlasījusi...
Nu tāds lūk ir šobrīd personāls, it īpaši konkrētajā "Drogas" veikalā. Varbūt arī veikala administrācijai vajadzētu apdomāt kādus cilvēkus ņemt darbā, vismaz kādas apmācības, seminārus par klientu apkalpošanu un tirdzniecības veicināšanu popularizēt atsevišķiem ļautiņiem, kam tas nav skaidrs!!! It kā jau šķiet, ka pašsaprotama lieta, bet kā redzam, nav gan!
Комментарии (6)
No Jūsu komentāra jau ir skaidrs, ka Jus laikam esat aizmirsusi ka ir strādāt kā Jūs sakat "no apakšas" pārdevējas nevar pārzināt visu preču plusus un mīnusus, jo lai varētu paskaidrot, kuras preces ir labākas ir vajadzīgas apmācības, kuras acīm redzot Drogas nevar nodrošināt kvalitatīvā līmenī. Un šķiet, ka groziņa nolikšana vietā ir pircēja PIENāKUMS, tas tikai pārāda elementāru cieņu pret pārdevēju, ja esat aizmirsusi arī viņas, kaut arī nerunā latviski ir cilvēki. Izsaku vislielāko līdzjūtību Jūsu darbiniekiem par rto, ka viņiem ir tāds "vadītājs, kas nācis no apakšas", kas pārdevējus neuzskata par cilvēkiem.
Manas domas, ka katram darbiniekam, jābūt ar konkrētās profesijas izglītību...nu vismaz kursiem. Es ar kādreiz sāku ar pārdevējas darbu. Bet sāku kā mācekle un biju piesaistīta pie pieredzējušas pārdevējas. Tā es strādāju trīs mēnešus un pēc tam mani aizsūtīja uz pārdevēju kursiem. Tākā strādāju tekstilpreču, šūto apģērbu un apavu sfērā, tad kursi bija tieši atbilstoši. Beidzot kursus varēju kaprīzam pircējam izstāstīt visu par audumu, apģērbu un apaviem, ko viņš pērk.
Un par Drogām ( un ne tikai Drogām) jau sen ir skaidrs, ka tur darbā pieņem jaunas-nepieredzējušas meitenes...tad nez kur parādās izstrūkums un tiem skuķīšiem to atvelk no algas un atbrīvo no darba. Un tiek meklētas kārtējās aitiņas.
Teiksim tā, pārdevēja darbs lielai daļai cilvēku parasti ir kā pagaidu variants līdz labākam atradumam, tad nu reti kurš ir ieinteresēts priekš pāris mēnešiem savā brīvajā laikā zubrīt iekšā informāciju par vairāk kā 10 000 dažādu preču, ko piedāvā Drogas.
Ko tad autore vēlējās zināt? Kura prece ir labāka un kura nav? Atklāšu mazu noslēpumu - kas der vienam, neder citam un starp citu, pārdevējs nemaz nedrīkst teikt, kura prece laba un kura slikta.
Drogās ir gan darbinieku apmācība, un pat ļoti augstā līmenī, bet kā jau teicu, lielākā daļa jauniņo pārdevēju nemaz nenostrādā ilgāk par pārbaudes laiku, tātad nav jābrīnās, ka viņi neko nejēdz.
Es ar agrāk strādāju pārdevējas-kasieres amatā. Sortiments, ja vien protams tas nav lielveikals, būtu jāpārzin, bet jautājumi kas bieži izskan par preces sastāvu un tamlīdzīgām lietām ir smieklīgi.Tad patiešam paņem pats un izlasi. Un teiksim kosmētikas un pārtikas veikalos ir strikti aizliegts teikt, ka viena prece ir laba, bet otra ne tik laba, pat ja pati esi mēģinājusi- to aizliedz mārketings
nujā, jaunajiem un nepieredzējušajiem jau nekur nav jāstrādā, nez kā viņi to pieredzi iegūs??
Vēlos informēt citus pircējus par "lielisko" apkalpošanas kultūru veikalā "Drogas" Mūkusalas ielā 73.
Pēc tam, kad biju iepirkusies tur esošajā veikalā "Maxima", tajā skaitā arī iegādājusies dažas mājas un higiēnas preces, nolēmu iepirkties "Drogās".Man bija nepieciešama matu un sejas kosmētika, vienā brīdī sāku ievērot, ka veikalā esošā pārdevēja sāk staigāt man līdzi, pie kases norēķinājos par visām iegādātajām precēm. Liels bija mans pārsteigums, kad izsauktais Evor apsardzes darbinieks vēlējās pārbaudīt manu iepirkumu somu, uzrādīju gan tur esošās preces, gan arī veikalā Maxima izdoto čeku. Lai gan minētās darbinieces aizdomas bija nepamatotas, viņa pat neuzskatīja par vajadzīgu man atvainoties.