Daugavpils Reģionālā Slimnīca - Slikta komunikācija vai nekompetence?

Pavasarī mana vecmamma nokļuva šajā slimnīca, jo nokita un salauza kaulu. Gandrīz 90 gadi, vecs cilvēks, bet ar skaidru galvu, staigāja, runāja, ēda visu.
Apciemot viņu nevarēja, jo kovid. Izdarīja operāciju, pa telefonu teica, ka viss labi, viss dziest, ka drīz var vest mājās. Pēc 15 dienām atbraucam paņemt vecmammu un viņu bija grūti atpazīt, - runāt nevarēja, acid nevēra vaļā, ļoti tieva... Kan atvedam mājās, mēģinājām barot, nesanāca... Viņa tikai gulējā un vaidēja. Nākamajā dienā paceļas temperatūra 40! Izsaucam ātro palīdzību, viņi pajautāja, kā tā viņu izrakstīja no slimnīcas. Pēc paris stundām viņa nomira...

Man palika tāda sajuta, spriežot pēc ārstēšanas plāna/atskaites, ka viņu tur šausmīgi pārbaroja ar medikamentiem, kā arī iespējams, viņa noķēra tur kaut kadu vīrusu (ja bija iekaisums un paceļas temperatūra) ... Nesaprotu - kāpēc viņai slimnīca taisīja mri ar kontrastvielu, nepajautājot ģimenes locekļus, vai piekrīt veikt tādu testu? Jo izskatās, ka pati viņa nevarēja pat runāt pēdējās dienās (pirms slimnīcas pļāpāja tikai tā!) . Vai tad nav tāda likuma, ka jājautā radinieki, kad cilvēks pats nespēj atbildēt?

Kāpēc ārsti nesaka godīgi, ka cilvēks mirst? Kāpēc izrakstīja nopirkt daudz daudz medikamentu uz pusgadu uz priekšu, ja zināja ka viņa mist? Jautājumu daudz. Neviens neatbildēs. Var iet uz tiesu, tikai tas cilvēku neatgriezīs. Vienīgais, tas varbūt palīdzes nākamajiem pacientiem.