Dakteris - urologs Igors Zamullo - Apkalpošanas kultūra

Gribu pastāstīt par gadījumu, kas notika ar mani apmeklējot šo ārstu, kurš pieņem Biķernieku slimnīcā, kā arī citās Rīgas klīnikās.
Devos pie urologa ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ar sūdzībām par sāpēm un dedzināšanu tajā apvidū kurš atrodas urologu kompetencē. Pirmajā reizē dakteris bez jautājumiem, nosūtīja mani uz analīzēm un izmeklējumiem. Pēc tam kad tas bija izdarīts, pierakstījos pie viņa atkārtoti. Atnākot nozīmētajā dienā, mani gaidīja pirmais pārsteigums: meitenes reģistratūrā man paziņoja- "Piedodiet, bet dakteris bez brīdinājuma nav ieradies darbā, bet nesen viņš tomēr zvanīja un teica, ka šodienas pacientus uzklausīs rīt no rīta."(Bez komentāriem)
Atnākot nākošajā rītā man nācās 2 stundas gaidīt koridorā, līdz beidzot tiku līdz kabinetam. Tur tad arī sākās tas, par ko ir šis stāsts. Pilnīgi saprotama tādā gadījumā "Piedodiet, kam negadās." vietā, nākošais daktera teikums bija- "Kas jūs tāds esat?! Jūs nepelnāt tik daudz, lai jums vispār būtu tiesības pie manis vērsties!!!" (citāts tulkots no krievu valodas). Nākošās piecas minūtes man nācās uzklausīt daktera indes izvirdumus, nedomāju ka ir nepieciešams citēt visu, bet tur bija ļoti daudz kas tāds, ko dakterim nevajadzētu teikt: gan manis salīdzinājums ar psihiatrisko klīniku pacientiem, citi personīgi aizvainojumi, gan atklāta manu ienākumu zondēšana, gan paņirgāšanās par manu sociālo statusu (esmu strādājošs students) un veselības problēmām, kā arī atklāts aicinājums "pat neuzdrošināties pie viņa vairs rādīties". Neapšaubāmi paldies dakterim, ka nenonāca līdz parastajam "maķ, peremaķ", bija skaidri saskatāms, ka tam ir nepieciešama zināma piepūle. Kā izrādījās vēlāk, kad dakteris tomēr nolēma "nolaisties" līdz paskaidrojumiem, visas šis "samazgas" man nācās uzklausīt sekojoša iemesla dēļ. Mana "vaina", izrādījās tāda ka man nebija atrasts vēzis vai citas nopietnas saslimšanas, mana problēma bija atrodama parastajā urīna analīzē un lielākā daļa izmeklējumu, uz kuriem dakteris bija mani nosūtījis pēc savas iniciatīvas, izrādījās lieki.
Neko nesaku par daktera profesionālajām dotībām, jo neko par tām nezinu, un vairs arī nevēlos uzzināt. Bet fakts, ka kārtējās "zelta rokas", kas strādā publiskajā klīnikā, uzskata ka var bez sirdsapziņas pārmetumiem "liet samazgas" virsū pacientiem, man liekas absolūti nepieņemams. Un starp citu šīs domas ir ļoti pamatotas: " Pacientam, viņa tuvākajiem radiniekiem vai likumīgajiem pārstāvjiem (aizgādņiem, aizbildņiem) ir tiesības izvēlēties Latvijā esošu ārstniecības iestādi un ārstniecības personu slimību un traumu diagnostikai, ārstēšanai un pacienta rehabilitācijai. Pacientam ir tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņpilnu ārstēšanu un aprūpi."(Ārstniecības likums. 6.pants).