Daily - Vienības velobrauciens

musu gimene sogad neapmierinata ar brauciena organizaciju - pirmkart, trase nebija uzkodas, pie kuram bija pierasts ieprieksejos gados - vai tiesam abolu gada nevareja tuvejos darzos saorganizet paris kastes ar aboliem? Atzistu, nebiju ieprieks izpetijusi trases shemu, jo nebraucam pirmo reizi un lidz ar to marsruts jau zinams, tad butu piefiksejusi un panemusi pati ko lidzi, jo speka kapt kalna nebija un tas abola gabalins butu loti palidzejis.
Otrkart, putras dalisana finisa bija zem katras kritikas - nenormali leni stradaja un vairak koncentrejas darbinieki uz sava parakuma izradisanu, nevis uz dalibnieku apkalposanu. Gaidit pusstundu rinda ir nepienemami! Ieprieksejos gados tadas rindas nebija, bija japagaida, bet ne tik ilgi. Biju soketa, kad atteica iedot putras porciju 3 gadus vecajai meitai, kura brauca lidzi brauciena tetim aiz muguras velosedekliti. Medalu vinai vareja iedot, bet putras karoti bija jaiet izkarot no edinatajiem! Edgars un vaditaja Una Viduleja bija izcili neatsaucigi un salidzinaja pasakumu ar veikalu, kura nevienam nedod neko bez maksas. Ja reiz sis pasakums tiek pozicionets ari prieks gimenem, tad uzskatu, ka berniem, kuri vel nav sasniegusi vecumu, kura pasi var piedalities sacensibas, ta putras karote nebutu jazelo. Turklat esmu parliecinata, ka beigas spainiem putras tika vienkarsi izgaztas miskaste. Piedalamies jau 4.gadu, meita brauca treso reizi un nevienu reizi nebijam sastapusies ar tadu attieksmi. Dalibas maksai 12 LVL apmera, ko samaksajam par katru dalibnieku, jau nu butu janosedz tik elementaras lietas.Turklat uz vietas pat par naudu nebija iespejams iegadaties normalu edienu, tas sojas desas, ko piedavaja edinasanas pakalpojumu sniedzejs, par edamam diemzel neuzskatu.