Bārs Vecrīgā - darba intervija

Labdien!

Pastāstīšu Jums par savu pieredzi vienā ļoti neprofesionālā darba intervijā!
Meklēju darbu par viesmīli-bārmeni, biju devies uz vienu zināmu krogu Vecrīgā, kurā ir pieejams liels beļģu alus piedāvājums. Viss sākās ar to, ka intervija aizkavējas par pusotru stundu, jo lūk menedžere neesot informēta. Tad beidzot ieradās aptuveni mana vecuma (25-28) jauna sieviete, piebildīšu, ka krievu tautības, runāja latviski. Ne labdien, ne mani sauc tā un tā, uzreiz CV ir? Pavirši izšķirstot, jautājums par vīniem kaut ko zini, tad uzreiz nu ok, tā šovakar (tjip uzreiz aiziet strādāt, met visu pie malas u.c.) tālāk sekoja maniere-skats zem galda uz maniem apaviem, vai man neesot jau kājas melnas kurpes un bikses. Tālāk seko spriedum-nē džinsos un sporta apavos mēs te nestrādājam (kājās man bija sarkanas Dunlop kedas). Nu ok nāc strādāt rīt, es saku nu diemžēl nevaru, jo man ir svarīgas darīšanas nākamajā dienā, varu jebkuru citu dienu,uz to sekoja sašutums-vai Jums tā visu laiku būs, ka nevarēsit strādāt?Un tālāk jau vispār, Jūs zināt, ka būs daudz jāmācās un tā un šitā (mana viesmīļa bārmeņa pieredze nav maza). Un beigās pērle nu ok, nāciet tad un tad, bet nu melnas kurpes, melnas bikses, sporta kurpēs mēs nestrādājam. Jāsaka es biju diezgan apstulbis, lai vispār kaut kā reaģētu. Man par to vietu kā tādu iespaids tika pamatīgi sabojāts, un protams, ka neaizgāju tur strādāt, un es noteikti neiesaku to vietu. Ne vārda par samaksu, par pieredzi, par stundu skaitu, vidi, it kā pilnīgi vienalga, kas strādā!
Pāris dienas vēlāk man bija perfekta intervija citā vietā.