Valsts darba inspekcija - "bez zobiem", kad jāaizstāv skolnieks
Vēlos paust savu milzīgo vilšanos par Valsts darba inspekcijas (VDI) darbu un reālo spēju palīdzēt skolniekiem/jauniešiem, kuri sper pirmos soļus darba tirgū.
Mans bērns, paralēli mācībām skolā, vēlējās godīgi piepelnīties. Diemžēl viņš saskārās ar darba devēja negodprātību – izmantojot bērna pieredzes trūkumu, viņš tika pierunāts parakstīt dokumentus par darba attiecību izbeigšanu brīdī, kad atgriezās darbā pēc slimošanas.
Bērns savam vadītājam uzrakstīja, ka ir vesels, slimības lapa noslēgta un ir gatavs strādāt. Vadītājs uz zvaniem un ziņām vienkārši neatbildēja. Nākamajā dienā- tāda pati ignorēšana. Tikai vakarā pienāca ziņa: "Rīt nāc uz biroju." Pēc biroja bērns atnāca mājās un teica, ka viņu laikam atbrīvoja. Es prasīju, kur ir kādi dokumenti, tad tādus viņam neiedeva. Divas nedēļas mēs paši sarakstījāmies ar uzņēmumu, lai vispār saprastu situāciju un izdabūtu dokumentus. Sapratām, ka paši galā netiksim.
Tālāk mēs rīkojāmies "pēc mācību grāmatas" – vērsāmies VDI. Un te sākās lielākā vilšanās:
1. VDI apstiprināja visus pārkāpumus, kurus minējām iesniegumā. Par diviem punktiem uzsāka administratīvo procesu, bet par pārējiem tikai "pakratīja pirkstu".
2. Palīdzība skolniekam? Nulle. VDI uzlika uzņēmumam administratīvos sodus un papildināja valsts budžetu, bet bērns, kura tiesības tika pārkāptas, nesaņēma nekādu reālu palīdzību vai aizstāvību.
3. Bērnu aizsūtīja uz tiesu. VDI nesniedza nekādu vērtējumu, vai atlaišana un tās dokumenti vispār bija likumīgi. Kāpēc valsts iestāde nevar sniegt skaidru atzinumu, nevis atstāt mūs nesaprašanā? Vai sūtīšana uz tiesu nozīmē, ka mums ir taisnība, vai vienkārši to, ka VDI nevēlas strādāt?
Kā valsts iestāde var ieteikt skolniekam bez ienākumiem tiesāties ar uzņēmumu, kuram ir juristi un nauda? Vai tiešām VDI funkcija ir tikai iekasēt soda naudas valstij, bet cietušo jaunieti pamest likteņa varā?
Esmu sašutusi, ka bērns, kurš gribēja strādāt un uzticējās likumam, ir saņēmis mācību: valsts tevi neaizstāvēs. VDI ir efektīva tikai papīru rakstīšanā, bet reālas palīdzības skolniekam nav.
Pārdomām citiem vecākiem – māciet bērniem, ka darba tirgū viņi ir vieni paši. Valsts inspekcija ir tikai statistikas vācēja, nevis aizstāvis.
Комментарии (3)
Nekas nav paskaidrots. Vai "bērns" ir 18 gadīgs pieaugušais? Vai pārbaudes laiks? Principā, ja dokukmenti ir parakstītk tad viss. Nezināšana no atbildības neatbrīvo. Ja sāk darbu, tad jāizglīto sevi vismaz palasot darba likumu.
Saprotu, ka sāpīgi, bet tā ir diemžēl standarta prakse lielos kantoros. Varējāt padalīties, kas par uzņēmumu.
Sāka strādāt, kad bija vēl nepilngadīgs, nupat sasniedza pilngadību. Nostrādāja gandrīz gadu.
Sāpīgi ir nevis tas, ka bērns nezināja visus Darba likuma pantus, bet tas, ka lieli uzņēmumi apzināti būvē savu 'standarta praksi' uz jauniešu nezināšanas un valsts iestāžu bezzobainības. Nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet darba devēja viltība un likumpārkāpumi (ko VDI apstiprināja) ir tie, par kuriem būtu jārunā skaļi.
Uzņēmumu šoreiz neminēšu, lai neizvērstu personīgu karu, bet uzsvars ir uz to, ka šāda prakse ir iespējama tikai tāpēc, ka kontroles mehānismi VDI nestrādā darbinieka interesēs.
Kapitālisma pasaulē tā būs vienmēr. Parastais cilvēciņš ir kāju slauķis un tas arī viss. Visi domā, kā tikai iep*st kapeiku vai apkrāpt kādu. Ļoti bēdīgi gan, bet es arī konstanti dzīvoju ar domu, ka visi no visurienes cenšas tevi apšmaukt. Jo ātrāk to pieņem, jo piesardzīgāk un vieglāk dzīvot un samierināties. Iespējams tiesas dēļ neminat kantori, bet uzskatu, ka šos varoņus ir publiski jākaunina!