Sabils leļļu dārzs - ttieksmr pret apmeklētājiem
Skumja pieredze... Devāmies ar bērniem ekskursijā. Ieplānojām apciemot sen izslavināto leļļu dārzu Sabilē, diemžēl bijām spiesti doties projām vēl nepaguvuši īsti paciemoties pie lellēm.
Lai bērniem nebūtu jāšķērso Sabiles galvenā iela ar mazo autobusiņu iebraucām nelielā piemājas celiņā blakus dārzam, jāpiebilst, ka pie celiņa nebija nevienas aizlieguma zīmes. Pie leļļu dārza uz soliņa sēdēja padzīvojis vīrietis un sieviete, kura pēc tam izrādījās leļļu dārza saimniece. Skumji, ka saņēmām pārmetumus no "saimnieces", ka bērni ir nepieklājīgi un viņu nesveicina, kungs uz soliņa izteica piezīmi, ka astoņu gadu laikā mēs esam pirmie, kuri atļaujas nepasveicināt, lai gan tur visi garāmbraucēji piestājuši pastaigājās netraucēti. Leļļu ģērbēja ("saimniece") stāvēja blakus un visu laiku izteica aizskarošas piezīmes gan bērniem, gan skolotājiem par neaudzinātiem bērniem. Diemžēl "saimniece" nestādījās priekšā un ar sevi neiepazīstināja, ka ir šī dārza īpašniece, jo vizuāli to bija grūti saprast - vaigs sasists zils, mākoņainā laikā uz acīm saulesbrilles, zem kurām noteikti vasaras tveicē "saziedējušas vizbulītes" un visskumjākais, ka aiz soliņa plastmasas pudelē stāvēja vairāk vai mazāk grādīga dzira. SKUMJI!!!
Devāmies projām vīlušies. Jauki pavadīta diena Smārdes baskāju takā, Pūres šokolādes muzejā un rodeļos "Zviedru cepurē" beidzās rūgtās noskaņās leļļu dārzā. Ja negribiet sev sabojāt noskaņojumu, šim dārzam brauciet ar līkumu, jo cik noprotu, Sabilē ir jāsveicina katrs uz soliņa sēdošais alkoholiķis, lai kas viņš arī būtu :( .
Vēlāk gan uzzinājām, ka neesam pirmie, kuri tik "sirsnīgi" sagaidīti. Laikam tas skaitās "normāli" pēc tik vilinošas reklāmas.
Комментарии (1)
Man bija tas pats, es arī nesveicināju un sāku fočēties uz ko atcirta, te nedrīkst fotografēt, sajūta bija tāda, kad gājām prom ar vīru, kā lādējās vecene, nu nafig...