Rimi - Slikts serviss
Mēneša sākumā sāku strādāt Āgenskalna Rimi
Pirmā diena bija murgs! Par mani izņirgājās no visām pusēm, gan vadība ,gan kolēği. Centos cik varēju, bet grūti ko izdarīt, ja visi atsakās paskaidrot un pamācīt kā labāk.
Bija ļoooti smagas divas dienas pavadītas mājās nācu ar asarām,ka nu tomēr kautkada nauda ir jadabū, lai varētu izdzīvot un zināju, ka tur būs vēl jāatgriež.
Darba grafiks nav iedots, tā kā nezināju, kad man ir jāierodas darbā.
Sāka parādīties vecās problēmas ar nierēm( kas ir neizturami) paņēmu slimības lapu, darba vadītājai par to uzrakstiju, un pec kada laika zvana veikala vadītāja un sāk burtiski bļaut uz manis, par to kāpēc šodien neesmu darbā, es saku, ka man sodien neviens nav teicis ,ka ir jabut un ,ka man ir slimības lapa, viņa saka ,ka mana darba vadītāja neko nav teikusi un noliedz, ka esmu rakstijusi viņai par to.
Kaut kāds bērnudārz! Smieklīgi pretīgi cilvēki !
Kā var tā attiekties pret darbiniekiem?
Sanāk ,ka viņi mani pieņēma tikai,lai uzreiz atlaistu?
Pazaudēju laiku, būtu strādājusi kur citur labāk.
Комментарии (1)
Pilnībā ticu tev.
2017 gada jūlijā līdz 2017 gada decembrī tur strādāju. Skatos, kopš tā laika, attieksme pret darbiniekiem nav mainījusies.
Kaut toreiz, pēc manas aiziešanas uz citu vietu, neilgi pēc tam filiāles direktore tomēr tika atlaista, tās vietā esot nākusi labāka. Kolēģu atsauksmēs bija aicinājums nākt atpakaļ, jo tagad viss esot labi. Attieksme cita, kases salabotas ( tobrīd burtiski uz sērkociņu kastītem balstījās, un par to vēl prasīja rekorda trūka apkalpot, jo direktorei pufaika stundu pirms darba dienas beigām negribas stāvēt kasē rindā tik ilgi).
Attieksme tiešām briesmīga. Arī klientura tur ir šausminoša, tā vien skatās kā ieriebt, lai tevi atlaiž. Izdomā visādus murgus un skaļi priecājas, neslepjot sajūsmu, kā panāks tavu atlaišanu, no tā tāda izklaide.
Kādu par ātru apkalpo, kādam smaids nepatīk, kāds sūdzas, ka viņam nav izdots, bet patiesībā tieši otrādi, jau apzadzis tevi. Regulāri jārēķinās ar 30-60€ mēnesī iztrūkumu kasē, jo ir patstāvīgie zagļi, kas apzog kasieres manoties ar banknotēm.
Es aizgāju, jo pēdējais piliens bija kādas mazgadīgas blondīnes sūdzība par manu smaidu( jā, tieši tā- par laipnu smaidu!), Kuru viņa pasniedza kā ņirgāšanos, un lai sūdzībām būtu pamats, iemesls bija viņas 3 garneles starp pirkumiem. Protams, kā reali man ***** ko un cik viņa pērk, galvenais lai iet caur kādu. Tobrīd mani uztrauca tikai preču piedāvājuma klāsts, jo šī prece tobrīd bija ļoti aktuāla pircējiem, bet atbildīgais darbinieks jau devies mājās, tāpēc piefiksējis, ka jāpapildina vitrīna ( par to paziņojot pārdošanas vadītājai).
Neba kāds būtu novērtējis manas rūpes par veikala darba pienākumiem ( jo kasieriem pēc līguma ir pienākums rūpēties arī par preču izlikšanu, kvalitāti un cenām, ko.es.ari.atbidigi darīju) . Šeit neviens nenovērtēja iniciatīvas un darbā ieguldītās pūles.
Pretēji, vadītājas savā starpā tirgojas un nekaunigi apsauka darbiniekus kā arī nepatiesi apmelo tieši acīs ( par šo faktu pat kolēģes liecināja pārdošanas vadītājai, ka viss ir bijis tieši otrādi un teiktais ir apmelojums, jo redzēja.situaciju kā bija patiesībā). Chupojas ar reģionālo vadītāju. Lkm guļ vienā gultā. Tāpēc var atļauties šādi nirgaties ne no kā nebaidās.
Iesaku iet prom uz citu filiāli, cik ātri vien iespējams, kamēr nav par vēlu.
Es jau gadu strādāju express Valdemāra filiālē, kurā mani pieņēma ar atplestām rokām un tiešām ļoti novērtēja visu manu ieguldīto laiku, darbu un iniciatīvas, ļaujot gūt profesionālo izaugsmi veikala vadībā. Šeit jūtos kā mājās. Paldies vadītājai Lienei, par šīm pozitīvajām emocijām visu laiku, ko tur strādāju.
Uz šejieni atnācu no Aspazijas bulvāra, (kad atkal saņēmos vēlreiz uzsākt darba attiecības ar sev tik ļoti iecienito darba devēju RIMI, pēc iepriekšējas traumatiskās pieredzes ilgi negribējās uz Rimi iet.) kur man atkal nepaveicās ar briesmīgu vadītāju un viņas līdzdalībniecem. Jo visas darbinieces( izņemot virtuvi) ir sava starpā draudzenes vai radinieces.. skaisti. Sapratu, kā mani tīši ēd nost, jo to nejauši dzirdēju no virtuves sarunām. Un to, kā mani novērtē šīs darbinieces, baidoties, kā es aiziesu prom, no neesmu no tām ,kas ko teiks, vnk neizturēsu un aiziesu, un mani pieņemsot arī, jo esmu ļoti laba darbiniece. Tā arī bija.