Par iepējamu sertificēta mērnieka K Kudiņa nelikumīgu darbību - par mērnieku Kudiņu

Sveiki.

Es, Ruta Leikuma 2004. gada 8. decembrī iegādājos privātīpašumā, un bez kādiem sarežģījumiem reģistrēju Zemes grāmatā zemes īpašumu „Guļāni”, kadastra Nr. 44980050023, kurš atrodas tagadējā Daugavpils novada, bijušā Višķu pagastā, Guļānu sādžas teritorijā. Īpašumu robežas bija, likuma noteiktajā kārtībā, atzīmētas ar robežzīmēm, un viena no tā dabiskajām robežām bija koplietojuma ceļa mala (skat. pielikums Nr. 1 „Zemes lietojuma robežu apraksts”, kurš arī ir neatņemama Zemesgrāmatas daļa un Valsts zemes dienestā esošo, manu īpašumu apstiprinošo dokumentu neatņemama sastāvdaļa, un abas daļas ir analoģiskas pēc satura). Pēc gada pils. A.Lonskis, manam īpašumam blakus esošā zemes gabala, (kadastra Nr. 44980050090) īpašnieces Jekaterinas Lonskas laulātais draugs, patvarīgi iznīcināja (noara) iepriekš minētajā plānā atzīmētās robežzīmes „2” un „3”, kuras, saskaņā ar iepriekš minēto plānu, gāja gar koplietošanas ceļa malu. (pielikums Nr2 un Nr 3)(Pašu koplietošanas ceļa daļu, robežās starp robežzīmēm „3” un „4” A.Lonskis jau bija patvarīgi iznīcinājis (noaris) agrāk.). Toreiz pils. A.Lonskis savu rīcību izskaidroja ar to, ka viņa lielajiem traktoriem šīs robežzīmes ļoti traucē art. Toreiz arī es, mīļā kaimiņu miera labad, neko neuzsāku, jo ceļš nekur nevar pazust.
Taču pēc pāris gadiem pilsone J.Lonska arvien skaļāk sāka runāt, ka manas un viņas zemes robežas nav pareizas, es nelikumīgi lietoju viņas zemi, un līdz beidzot, 2012. gada 24.novembrī, kopā ar sertificētu mērnieku Kasparu Kudiņu, liecinieces Anna Kokinas, kā arī pils. Anatolija Lonska klātbūtnē, ieradās mana zemes īpašuma „Guļāni”, teritorijā, lai noteiktu man jaunas īpašuma robežas. Uzrādīja man izkopējumu no Valsts kadastra kartes, saskaņā ar kuru viņas (J.Lonskas) zemes īpašuma robeža iet pāri augstāk minētajam koplietošanas ceļam, Jekaterinai Lonskai par labu, un saskaņā ar kuru, augstāk minētās robežzīmes „2” un „3” vairs neatrodas šajā pašā kartē apzīmētā ceļa malā, bet atrodas krietni vien mana īpašuma teritorijā, tādējādi nodalot apmēram 0,6 hektārus manas zemes un pašu koplietošanas ceļu J.Lonskai par labu. Un, atrodoties mana īpašuma robežās, mērnieks, K.Kudiņš uz izkopējuma no kadastra kartes pamata, un ar divu pagalīšu un parastās mērlentes palīdzību, centās uzreiz, un turpat uz vietas, augstāk minētās liecinieces klātbūtnē, ierādīt man jaunas, zemes robežas pils. J.Lonskai par labu. Es viņam paskaidroju, tādā gadījumā, būtu jāvadās pēc zemes robežu plāna, kurš ir Zemesgrāmatā, nevis no kadastra kartes kopijas. Skaidroju, ka robeža iet pa koplietošanas ceļa malu. Uz ko viņš man oponēja, ka ceļa nav un to esmu pati uzbūvējusi (jo kadastra kartē tā nav)un to arī teica Anatolijs Lonskis.(skat. Pielikums Nr1) Mērnieks, likās, bija izbrīnīts, ka dabā ir ceļš. (P>S> K.Kudiņš ir uzaudzis Višķu pagastā dažus km tālāk no Guļāniem). Skaidroju viņam, ka mans īpašums Zemes grāmatā reģistrēts 1997. gadā un koplietošanas ceļš arī ierakstīts Zemes grāmatā, (robeža dabā ierādīta 1992. gadā- zemes likumīgajiem mantiniekiem), bet Jekaterinas Lonskas īpašuma robeža iet pa tīrumu, un robežas aprakstā ceļš nav pieminēts vispār (tā rakstīts viņas dokumentos un Zemes grāmatā.) Attiecībā uz manu īpašumu, nekad un nekādas izmaiņas Zemesgrāmatā nav veiktas. Taču mērnieks, pirms zemes pārmērīšanas, iespējams, vai nu nebija pienācīgi iepazinies ar abu pušu dokumentiem, vai arī jau iepriekš nolēmis tos klaji ignorēt, un, katrā ziņā maniem skaidrojumiem nekādu uzmanību nepievērsa.
Tā, kā manā rīcībā ir pavisam citi oficiāli dati, un dabā, saskaņā ar izkopējumu no kadastra kartes, kuru man toreiz uzrādīja mērnieks K.Kudiņš šīs kartes uzrādītajās vietās „2” un „3” nekad un nekādas robežzīmes uz manas zemes nav, un nekad nav bijušas, turklāt, gan manu un J.Lonskas zemi atdalošo kupicu atrašanās vietas, gan ceļa esamību, atceras, gan tiešie zemes mantinieki, kuri joprojām ir dzīvi, gan kaimiņi (sk. viņu liecību kopijas pielikumā Nr2), bet pats ceļš starp robežzīmēm „2” un „3” joprojām, atrodas savā vietā- es, jebkādas darbības uz savas zemes aizliedzu, un pie tā arī toreiz palikām.
Taču mērnieks Kaspars Kudiņš arī pēc tam man zvanīja (saruna ir ierakstīta 12.12.12). Šajā sarunā viņš man apgalvoja, ka man piederoša ceļa nav, kaut arī dabā tāds ir. Robeža iet tuvāk manai mājai pa tīrumu un ceļš ir Jekaterinas Lonskas pusē. Uz ko es viņam oponēju, ka Jekaterinas Lonskas robežu aprakstā norādītā robeža pa tīrumu ir pareiza, bet tikai otrā ceļa pusē, jo mērnieka norādītā pusē nav nemaz tīruma (tur aug pieauguši koki, daži, iespējams, pāri 100 gadus veci un dārzs) . Uz to mērnieks neko neatbildēja
Mērnieks K.Kudiņš uzstāja arī uz jaunu tikšanos, kura notika 2012.g 21. decembrī liecinieka Annas Kokinas klātbūtnē (saruna ir ierakstīta). Kaspars Kudiņš ieradās ar to pašu kadastra karti un tagad man skaidroja, ka robeža iet pa ceļa malu, bet manas puses ceļa malu un ceļš ir Jekaterinai Lonskai. Es viņu iepazīstināju ar Valsts Zemes dienesta skaidrojumu par kadastra karšu un reālo robežu neatbilstību (vēstule izsūtīta 26.11.2012), kur rakstīts, ka pēc apstākļu pārbaudes manā īpašumā ir koplietošanas ceļš, kas ierakstīts Zemes grāmatā un norādīta arī tā platība. Par to viņš atkal likās bija izbrīnīts. Es savukārt biju izbrīnīta, ka mērnieks nāk uz tikšanos pavisam nesagatavojies un neiepazinies ar lietas apstākļiem.
Kad Kudiņa kungam palūdzu beidzot paskaidrot uz kāda pamata viņš tā rīkojas, viņš atbildēja, kaut ko apmēram tādu, ka Daugavpils pilsētas domē (?) ir saņemts pils. Jekaterinas Lonskas iesniegums, par to, ka viņai Višķu pagastā pietrūkst zemes, un uz tāda pamata tad arī viņš tā rīkojas (?). Palikām pie nekā un man radās šaubas par mērnieka profesionalitāti un ētiku.
2012. gada oktobrī-novembrī, ar lūgumu precizēt mana un kaimiņienes robežas biju griezusies Valsts zemes dienesta Daugavpils reģionālajā pārvaldē. Atbilde (skat. pielikums Nr.2), kuru saņēmu, manuprāt, ļoti izsmeļoši atbild uz visiem šaubīgajiem jautājumiem – gan strīdīgais zemes gabals, gan ceļš, kurš ir ierakstīts zemesgrāmatā, ir manā īpašumā esošs. („Rezumējot, reģionālā nodaļa vērš uzmanību, ka Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie telpiskie dati atbilst reģionālās nodaļas rīcībā esošajiem zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 44980050023 un 44980050090 zemes robežu plāniem.”) skat pielikums Nr 4

Balstoties uz augstāk aprakstīto situāciju uzskatu, ka mērnieks Kaspars Kudiņš, savā augstākminētajā darbībā nav bijis pietiekami kompetents atbilstoši:
1) Ministru kabineta noteikumos Nr.1011 (2010. gada 1. novembrī) atzīmētajām prasībām par sertificētu personu.
2) Mērnieku ētikas kodeksam, kas apstiprināts LMB biedru sapulcē 2012. gadā 09. martā.
Domāju, ka Kudiņa kungam, kā sertificētam mērniekam, šos normatīvos aktus nu gan vajadzētu zināt.