krodziņš Minhauzens pie Bocmaņa - ēdiena kvalitāte
Atgriezāmies no ceļojuma pa Somiju vēlā pēcpusdienā un tā bija pirmā pieturvieta Latvijā, kur gribējām paēst.Sākums jau bija ar ēdienkarti: mums lūdzu zirņus- atvainojiet zirņu mums nav, un kas vēl nav- pārējais ir viss.Nebija siļķes, kotletes, zivju zupas, liellopa gaļas rullīšu, vārīto kartupeļu- mēs paņēmām to kas bija.Ļoti ilgi gaidījām kvasu un alu, kad gājām meklēt teica ka nesot- atnesa pēc 5 min un tik skābu ka es pat apjuku( laikam esmu aizmirsusi kvasa garšu). Tālāk turpinājām gaidīt otros ēdienus- karbonāde ar sieru, ja nebūtu žēlots sāls bija laba, bet sautētā liellopa gaļa, kas ēdienkartē bija no dārgākajiem ēdieniem - nevarējām atrast gaļu, varbūt kādi 50 grami tur bija.
vienīgais, kas šeit bija uzdevumu augstumos bija bārmenis, viņš to vien darīja kā atvainojās.
Pie Minhauzena biju pirmo reizi...varbūt tur tā pieņemts...
Комментарии (5)
Vai tad tu esi aizmirsusi, kas bija Minhauzens?
Cien.Iveta!!! Salacgrīvā nav tāda krodziņa-varbūt vajag mazāk lietot alkoholu????
Tagad ir cits nosaukums, cits īpašnieks (laikam Strautiņš), arī personāls nomainījies. Īsti nezinu, kas tagad virtuvē strādā.
Tiešām tur valda liels bardaks, vairs tur savu kāju nesperšu!
Tapēc vajag iet uz bijušo zvejnieku sētu, kas pieder Guntai Līdakai un ir Tallinas šosejas malā. Vot tur ir forši!