Mārcis Jencitis - Mārcis Jencītis

īmīgi, ka uz luterāņu mācītāja Valtera Ozoliņa retorisku jautājumu, kāpēc tad brīnumdaris nedodas glābt cilvēkus Rīgā, Onkoloģijas centrā, M. Jencītis «Neatkarīgajai» skaidru atbildi nesniedz. It kā auditorija esot par mazu. Ķirurgs onkologs Viesturs Krūmiņš apstiprina, ka zem viņa un kolēģu skalpeļa sistemātiski guļas cilvēki, kas sākotnēji cerējuši uz dažādu šarlatānu — vārdotāju, pūšļotāju, sludinātāju — palīdzību. Onkoloģijas centrā aplūkot savas darbošanās sekas viņi gan nenākot un arī brīnumus tur nedāļājot. Ārsts piebilst, ka godprātīgi dziednieki ar smagām slimībām neriskējot cīnīties. To apstiprina arī Latvijas Tautas dziednieku asociācijas vadītājs Oļegs Medvedjevs. Taču esot arī gana daudz viltvāržu, kas, spekulējot ar tādiem vārdiem kā «spējas», «Dievs», «brīnums», muļķo cilvēkus. M. Jencītis ir dziednieku vidū pilnīgi nepazīstama persona — viņš nav mēģinājis nekādā veidā legalizēt savu darbību, un O. Medvedjevs spriež — vai nu viņš ir garīgi nelīdzsvarots, vai arī šis viņam ir biznesa projekts. Teorētiski še runa var būt par abām iespējām. M. Jencītis savos sprediķos piesauc savu personīgo pieredzi un atklāti stāsta, ka ilgus gadus lielos apjomos lietojis spēcīgas narkotiskas vielas — un nav pārtraucis to darīt pat cietumā, kur vairākos termiņos pavadījis nepilnus septiņus gadus. Narkologs Kārlis Einis skaidro, ka ilgstoša narkotiku lietošana izraisot neatgriezenisku personības degradāciju, arī psihozes, halucinācijas un murgainas idejas.