DZAB Ķepu-ķepā - Krāpšana
Gribēju uzrakstīt savu pieredzi saistībā ar šo biedrību.
Pamanījām haskija jaukteni Pērli. Atbraucām, izstaigājāmies ar viņu. Viss patika. Esam gatavi adoptēt Pērli. Satiekamies ar Gundegu, sāk uzdot jautājumus. Kur dzīvos Pērle, vai ir mājās vēl kāds suns un tamlīdzīgi. Nu neko. Atbildam, ka dzīvos laukos, ka ir vēl viens suns. Tad mums pasaka, ka mums ir jābrauc ar otru suni un jāved laukā kopā, skatīties vai sadraudzēsies. Savu suni mēs jau zinām. Viņš ir ļoti komunikabls suns, kuram vajag biedru ar ko kopā spēlēties un izskraidīties. Tad sākas visādas atrunas, bez maz vai, ka suņi sāks viens otram uzbrukt un vēl nez kas. Atbildam, ka ciemos jau iepriekš ir braukuši citi suņi un mūsu suns nekad nav nevienam darījis pāri. Ar visiem ir sadraudzējies. Sāk stāstīt par suņiem visādus stāstus, it kā mums nekad nebūtu bijusi saskare ar tiem. Sāka salīdzināt, ka suņa atvešana pie cita suņa ir tas pats, ja manam vīram atvestu sievu no Ķīnas un teiktu, lai dzīvo ar viņu. Bezgala stulbs salīdzinājums! Tajā brīdī sajutāmies neērti. sāk stāstīt, ja mājās ir putni, kaķi, kāmji, truši, ka visus bez maz vai apēdīs! Mēs kārtīgi visu apsvērām un nolēmām paņemt Pērli.Braucām ar domu, ka brauksim mājās ar viņu, bet aizbraucām ar vilšanos sajūtu! Radās sajūta, ka uz Pērles rēķina mēģina nopelnīt! Aizvedām barību gan suņiem, gan kaķiem, bet laikam tomēr gribēja ko vairāk dabūt! Žēl bija skatīties viņai acīs, kad veda prom, jo viņa bija tik priecīga, kad atbraucām...
Комментарии (9)
šī sūdzība absolūti neliecina, ka kārtīgi visu apsvērāt.
jo tiklīdz jums kas rada kaut nelielas neertības, labak esiet gatavi pamest to suni, nekā iespringt.
visu cieņu patversmes darbiniekiem!
Nu gan uzmetāt lūpu! Par ko? Par to, ka Gundega atbildīgi izturas pret citu bezatbildības upuriem? Tas ir tikai normāli. Lai cik jauks un labs ir Jūsu suns, tas tomēr ir dzīvnieks un , ja nu Pērli nepieņems? Man pašai labi pazīstams vienas patversmes īpašnieks. Viņš pat apbraukā atdotos dzīvniekus, lai pārliecinātos ,ka tie ir pie gādīgiem saimniekiem. Un galīgi nesmuks mājiens par Gundegas vēlmi iedzīvoties. Fui Jums! Es Ķepu - ķepai pārskaitu pa kādai naudiņai, jo zinu, ka katrs cents tiks iztērēts lietderīgi. Un aicinu visus, kas lasa šo sūdzību un komentārus, ziedojiet kaut vienai patversmei vai dzīvnieku glābēju biedrībai kaut nelielu summu, konti ir internetā. Vai vismaz piezvaniet , un jūs ziedosiet summu, kas ir mazāka nekā maksā vienas kafijas tasīte.
Sūdzība man šķiet nepamatota un tās autores rīcība - aizbraukt tāpēc, ka kāds viņu it kā aizvainojis - nožēlojama. Korektāk varbūt būtu teikt - nepareiza rīcība. Savas emocijas un dzīves pieredzes trūkuma radītā apvainošanās bija svarīgākas par Pērli.
Varu teikt tikai pašu labāko par šīs patversmes piegājienu. Arī mums tieši tāpat teica atbraukt ar pašreizējo suni. Un to ļoti labi saprotu. Jo patiešām nekad nevar prognozēt, kā suņi viens otru uztvers. Tas bija tikai pašsaprotami un loģiski. Galu galā no adopcijas atteicāmies, bet pilnīgi citu iemeslu dēļ - tuvinieka , kurš daļēji rūpētos par dzīvnieku, veselības stāvokļa dēļ. Cepuri nost Gundegai par to, ka ievēro pamatu pamatus. Starp citu absolūtajā vairumā attīstīto Rietumvalstu (zinu no Vācijas, Lielbritānijas un Beļģijas piemēriem; bet dzirdēts par šo pašu arī ASV, Kanādā) Jums liktu nevis vienu reizi vien doties uz patversmi. Tur ir jāpiesakās adopcijai un reāli dzīvē jāpierāda gan to, ka saderat ar dzīvnieku, gan to, ka esat gatavi ieguldīt naudu (jebkurš dzīvnieks prasa naudu, un mūsdienās arvien vairāk un vairāk) un laiku. Un, ja neesat to gatavi ieguldīt, tad ir tikai labi atteikties no adopcijas. Dažreiz tas var aizvainot - sak' mēs tik labi cilvēki un mums atteica. Bet citkārt no malas pat labāk redzams. Tas nenozīmē, ka esat slikti cilvēki. Bet varbūt jums tiešām nevajag otru suni. Kā jūs rakstāt "ieraudzījām" un "iepatikās". Bet dzīvnieks nedrīkst būt mirkļa lēmums. Beļģijā, piemēram, pat aizliegti emocionāli uzsaukumi adopcijai un izveidots centralizēts dzīvnieku adopcijas saraksts, kurā pieteikties. Jo cilvēki mēdz mirkļa emocijā "apžēloties" par kādu kaķīti. Bet rezultātā tas apnīk vai apstākļi mainās un dzīvnieku aizdod prom uz laukiem, atgriež patversmē (un labi, ka tā) vai pat izmet uz ielas. Un tie nav atsevišķi gadījumi.
Paldies, ļoti labi un izsvērti uzrakstīts.
Sūdzībai nav nekādu pamatojumu. Cik bija gadījumi, kad paņem no patversmes, tad atdot atpakaļ. Labāk lieko reizi pārliecināties, ka cilvēkam var uzticēt suni!
Komentējuši šīs patversmes "bezvārda"darbinieki - uzreiz saprotams jebkuram, kurš kaut reizi bijis patversmē ar domu adoptēt suni. Vadītājas uzstādījums, ka sunim jāguļ gultā blakus saimniekam (no personīgās sarunas ar vadītāju) jau pašā pamatā ir absurds,neskaitot visas pārējās prasības...
Pilnīgi piekrīti, labi ja vēl pati vadītāja iznāk ar tevi aprunāties un uz tevi paskatītie, manā gadījumā visu nokoriģēja pa telefonu. Tiko atgriezāmies bez suņuka kuram vēlējāmies sniegt mājas, laukos kur varētu dzīvot brīvē, būtu mīlēta kā visi šīs mājas iepriekšējie mīluļi. Piekrītu ka saimniece dara labu darbu, bet tie noteikumi lai tu tiktu pie dzīvnieciņa, nemaz neaprunājoties ar potenciālu adoptēt gribošu ģimeni, ir nepareizi. Ar asarām acīs visi devāmies mājās.
Manuprāt, šis pārmetums ir gan pareizs, gan nepareizs.
Cilvēki pazīst savu suni, bet šajā gadījumā viņi nezināja kā Pērle izturēsies pret viņu suņi.