Cēsu maize - Rupjības
Vakardien piedzīvoju kartigu vilšanos dzirdētājā. Cēsu maizes īpašnieks, cepējs izrādīja ārkārtīgu, pieaugošu neapmierinātību par uz ielas novietotu auto ar piekabi. Tad, lūk, radot zaudējumus viņam. Strādnieki bija atbraukuši lai iekrautu no tā pasa nama remonta laikā radušos būvgružus. Maizes cepējs vairākkārt nāca ārā no savas ceptuves lai kārtējo reizi izrādītu savu bezkultūru. Pēdējā reize gan bij "īpaša" kad maizes cepējs, kurš vienmēr savu maizi reklamē kā īpašu, eko utml. , iznāca ievilkt dūmu un nolamāja jaunos strādniekus kārtīgiem krievu lamu vārdiem. No tāda bezkultūras cepēja pat ietinamo papīru nepirktu.
Комментарии (2)
Kāds sakars ar uzņēmumu šai sūdzībai? Ja īpašnieks ir kretīns tad ir pilnīgi vienalga vai viņš ir kretīns-mazinieks vai kretīns-striptīza dejotājs. Ieteiktu gan nodarboties ar savām lietām , nevis protokolēt katru maiznieka soli.
Nejauši atradu šo ierakstu. Bezjēdzīgi te ir ko runāt, bet nu atbildi uzrakstīju.
Ilgu gadu garumā maiznīcā ir izveidota visiem mums tik pietrūkstošā cilvēcīgā attieksme pret klientu un arī pret strādājošo. Saņemti un visur ir sarakstīti neskaitāmi pateicības vārdi par laipno attieksmi. (piemēram, https://www.facebook.com/cesu.maize/) Cilvēki nāk un dāvina savus darinājumus un ievārījumus. Tieši sakot paldies par attieksmi.
Un te es pēkšņi lasu vienu vienu no konteksta galīgi izrautu tekstu - es esot bezkulturāls rupjš cilvēks, no kura nevarot pirkt pat ietinamo papīru. Protams, atvainojos par publisku lamāšanos, nu nav smuki. Bet ir visādas situācijas. Celtnieki divas dienas pēc kārtas te stundu bloķēja ieeju manā maiznīcā. Abas dienas ap pusdienas laiku – tad, kad es sagaidu visvairāk pircējus. Šajā gadījumā garajā auto piekabē tika krāmētas vecās koka konstrukcijas (malka) viņu pašu māju apkurei. Nu nav man pāris menešu brīva laika mācīt celtniekiem elementāru izpratni par cilvēku pieklājīgām attiecībām, par darba laika plānošanu un ko nozīmē ar savu darbību radīt otram reālus materiālus zaudējumus.
Tad nu redzot manu lamašanos, kaut kāds anonīms cilvēks (visticamāk, kāda tante no blakus mājas, man patiešām nav ne jausmas) iedomājās izgāzt savu nepatiku pret mani, sarakstot savu žulti te kaut kur internetā.
Un te ir pati sāls. Rakstīt katrs var cik grib un par ko grib. Bet, ja kaut kādi baltkrievu cilvēki šādā veidā pelna naudu Latvijā ar interneta biznesu (www.sudzibas.lv), tad ir jānes arī atbildība. Nu vismaz informēt apgānīto cilvēku vai uzņēmumu, kas par viņu ir sarakstīts. Pretējā gadījumā sanāk, ka būs pietiekoši daudz nejaušu “interneta lasītāju”, kuri lasīs visādu, medicīniski sakot - mentāli neveselu cilvēku sarakstīto un izveidos savu priekšstatu par kādu vietu vai cilvēku. Nu principā, nožēlojams bizness. Agnis Elperis. Mājražotājs.