Tēvs apnicis - Tēvs apnicis
Problēma- tēvs. Viņš jau gados vecs, bet pavisam traks. Dzīvojam pagaidām kopā jo nesen izšķīros un nācās kur dzīvot tāpēc devos pie sava dārgā tēva, kurš man ir apnicis un nav vairs tik dārgs.
Protams atnākot uz mājām dzīvot te, visu izmazgāju un sakārtoju!
Tagad, katru dienu braucot no darba uz mājām, man ir jāvāc tā kakas, un jāslauka urīns, jo viņam reibstot galva ilgi stāvot pie poda un nespēj trāpīt. Apnikuši tie mēsli un tā smirdoņa. Pretīgi uz poda sēsties. Kad atnācu dzīvot te, arī bija nokakāts un smirdēja tualete. Fui.
Ko iesākt? Nepietiek naudas pansionātam. Māsa netaisās palīdzēt. Brālis prom. Ko?
Man viņš ir apnicis. Viņš mazgā traukus tā, ka vēlāk ir jāmet laukā, jo vienu dienu savu krūzi mazgāja ar tualetes poda tīrāmo un traukus slauka ar smirdīgu lupatu, ar kuru mazgāju grīdu. Viņš nesaprot neko vairāk! Man ir jāpārmazgā visi trauki, tualete...
Vakar atnākot mājās, pludoja vannas istaba, jo viņš vēlējās iet vannā mazgāties bet aizgāja uz istabu gulēt un aizmirsa par vannu. Super, ne? 20 min viss tecēja. Domāju, nu viss... Es vairāk nespēju caurām dienām visu mazgāt!!! Ko man darīt?
Комментарии (31)
Psihenē durvis uzlauztas...
ES JAU JUMS rakstīju - ejiet pie sava tēva ģimenes ārsta. Bez tam pie Sociem, jo vairāk iesiet, neskatoties, ka pirmo reizi, Jūs atraidīs, ejiet vēl un vēl. Pansionātā daļu maksājumu sedz tēva pensija un pārējo vajadzētu dabūt no sociem, un arī Jūsu māsai pēc likuma ir jāpiedalās ar maksājumiem.Bez tam tajā brīdī, kad viņam ir halucinācijas un ārdās sauciet Ātro palīdzību, kā arī piezvaniet policijai.
šitā "meita" pati psihenē liekama
RUDA, ja Jūs tā rakstāt, tad neesiet ar tādu problēmu saskārusies .Esmu mediķe ar diezgan lielu stāžu un pirmajos gados no sirds ticēju, ko man tie vecie cilvēki saka par saviem bērniem - ļauni, nedod ēst un tā tālāk. Bet tad es pamazām sāku saprast, ko nozīmē ''senīla demence'' Tas ir šausmīgi, bet esmu redzējusi vecus cilvēkus, kuri baidās iet mazgāties, kuri baidās ēst bērnu doto ēdienu, kurš ir saindēts, kuriem liekas, ka viss jaunais mājās ir domāt tam, lai viņiem ieriebtu. Cilvēki paši nespēj kritiski pret sevi attiekties - viņi nespēj sev nodrošināt sev normālus apstākļu un savu netīrību uzskata par normu.Bez tam ir iespējams, ka jebkurā brīdī viņi var atstāt ieslēgtu gāzi un nodarīt ļaunumu ne tikai sev, bet apkārtējiem . Diemžēl mūsu valsts neko nedara, lai šadiem cilvēkiem palīdzētu - viss ir uz piederīgo pleciem . Bet arī tie taču ir cilvēki .Dosja, turieties un mē'finiet izmēģināt visas iespējas, ko Jums ieteicu - Jums nav jākļūst par tēva vergu, bet jāmēģina risināt sava personiskā dzīve, lai būtu laimīga un tēvu apciemot kādā ārstniecības iestādē un ja stāvoklis uzlabosies - priecīga vedīsies viņu mājās, kaut vai uz brīvdienām.
jums darbs ir?meklejiet dzivokli.dzivojiet viena.lai tevs dzivo viens pats .lai dzivo ka grib nomirs tad nomir vina liktenis
Paldies par atbalstu! Jā, es laikam īrēšu pati savu dzīvokli un tēvs lai dzīvo viens savā netīrībā. Man nervi netur, spēka nav. Jau esmu noskatījusi kur patīk un kur dzīvošu un došos prom.
Viņam ārsts nepalīdzēs un ja vajag, tad lai iet pats!
hehe nju ja!! ja tada situacija vieglais variants atrast dzivokli dzivot mierigi un ja buss laiks padomat par tevu//////ne domat par vinju tas bus ne labi egoistiski un ja vins, , , , , , tad tu sevi vainosi/ padoma ko var izdarit/ata
Kā tur bija pasakā, par veciem cilvēkiem un ragaviņām? :D:D:D
Nesen gulēju apdegumu centrā, ar kādu 85 gadīgu unku vienā palātā. Tās ir drausmas!!! Viņš želojas, ka visi perina pret viņu sazvērestības. Kakā gultā (pēc tam tik sasper palagu un segu kājgalī) un izliekas, ka nekas nav noticis, kamēr neizsauc sanitāru, un tad vēl pukojas - ko viņu kaunina visu priekša. Kad izdomā aiziet uz toleti atnāk noziedies ar kakām. Pats mazgāties jau nemazgājas, un atkal jāsauc sanitāres. Bet tad ir jāklausas, ka sanitāri viņu mazāja. Visu laiku viena gražošanās un kašķēšanās. Tur pat palātā gulēja 87 gadus vecs kungs, tīrīgs un pieklājīgs kungs, varētu pat teikt - Pedants. Pat viņu tas viss izveda no pacietības. Gods viņu abu vecumam, bet mans viedoklis ir tāds pats ka tādus nekaunīgus vecīšus ir jāatrāda Psihiatram, jo tā nav normāla uzvedība. Tamdēļ piekritīšu komentētājai - A. Lai kā tur nebūtu, tēvs un māte ir svēti. Bet ja cilvēciņam paliek grūti ar galviņu, tad viņš ir jāārstē. Bet ja tu pametīsi tēvu, grūtā viņam brīdī, tad vēlāk, kad viņš vairs nekļūs, Tu nožēlosi, ka neesi kaut ko izdarījusi, vai izrunājusi līdz galam. Vēl ieteikšu, sazinies ar brāli un māsu, un apspriediet to visu kopā ar ģimenes ārstu.
Strenčos tak ārstē par brīvu. Kur problēma?
Fakts tomēr ir tāds, ka diez vai šeit ir īstā vieta, kur risināt nesaskaņas ģimenē.
Cilvēkam vienkārši ir sasāpējis! Pārāk daudz, kas autorei vienlaicīgi virsu sakriti, šķiršanās, jau tā stress, dzīvesvietas maiņa arī stress, tēva bezcerīgais stāvoklis pamatīgs stress. Iespējams autore nemaz nenojauta, ka tēvam iet tik slikti un sākot ar viņu dzīvot nāca lielā atskārsme un līdz ar to šoks, ka tēvs neko nesaprot. Mēs esam pieraduši, ka mūsu vecāki ir visu varoši, spēcīgi, bet tad vienā dienā tu ieraugi, ka tā nav un tad ap sirdi paliek tā dīvaini, rodas dusmas, domājot, kāpēc viņš ir tik nevarīgs, vai tad nevar paņemt un sapurināties un palikt normāls, bet ir situācijas, kad vairs nevar palikt normāls, organisms nolietojās, un padomājiet, kam ir gājuši cauri, savas dzīves laikā, šie astoņdesmitgadnieki, pilnīgi nav jābrīnās, ka prātīņš uz vecumu dēlī saiet.
Autorei ieteiktu tomēr saņemties, protams ir nepatīkami utt., bet tas ir tuvs cilvēks un kurš gan cits var palīdzēt, ja ne tuvinieki, vajadzētu pieteikt aprūpētāju, kas nāks katru dienu noteiktā laikā, iztīrīs māju, sagatos ko ēdamu un tad jau paliks vieglāk, jo autore zinās, ka tēvu kāds pieskata.