Rīgas austrumu klīniska universitātes slimnīca - Sazāļoja
Mamma šajā paliatīvajā nodaļā iestājās kā vesels, fizisku darbu strādājošs cilvēks, labi izskatījās. Bet nedēļas laikā viņu noindēja un man vairs nav mammītes, dārgākā cilvēka pasaulē.
Onkoloģijas ārstēšana arī gāja uz labo pusi. Mocīja vemšana.
Bet māsiņas viņu sazāļoja, lai tikai gulētu. Špricēja un špricēja miega un apdullinošas zāles. Dienu vēlāk mammai bija jau grūtības parunāt. Teica, ka visu laiku nāk miegs, bet nezin kāpēc.
Tad ar māsu katru dienu zvanījām māsiņām, lai zinātu kā mammai iet, jo katru dienu gribēja gulēt vairāk un vairāk. Bet māsiņas nelaipnā tonī kaut ko atcirta ne pa tēmu. Tik šausmīgu personālu redzēju pirmo reizi.
Tad atbraucu pie mammītes un viņa lēnām aizgāja manā klātbūtnē. Es biju šokēta, kā no tik stipra, veselīga cilvēka var aiziet nedēļas laikā.
Sēdēju viena pati kaktiņā un raudāju, neviena māsiņa nepienāca klāt, tikai staigāja garām žāvādamās. Es biju uz pauzes.
Māsiņām šis viss nāks atpakaļ, diemžēl.
Nekad nenākat ārstēties uz šo iestādi!
Ļoti daudz gadījumu dzirdēti, ka šeit sazāļo un cilvēks ātri aiziet.
Комментарии (6)
Izsaku līdzjūtību, protams, taču kaut kas šajā stāstā nerīmējas... kā PALIATĪVAJĀ nodaļā var iestāties "vesels, fizisku darbu strādājošs cilvēks"? Šajā nodaļā aprūpē pacientus, kuriem vairs nav izredžu. Un kāpēc likt tādam cilvēkam ilgāk mocīties?
Mammai bija onkoloģija, jā. Bet labi jutās vienmēr, strādāja fizisku darbu bez sūdzībām līdz pēdējai dienai. Ārstēšana arī gāja uz labo pusi. Viss bija normāli. Kā tika slimnīcā, tā viss.
Paliatīvajā nodaļā mamma bija iepriekš gulējusi, kad bija no ķīmijterapijām slikta dūša un kad ascītu punktēja. Nākošajā dienā bija jau mājās žirgta un moža un gāja uz darbu nākošajā dienā. Kā uzkavējas ilgāk tur, tā paliek tikai trakāk no tām apdullinošajām zālēm.
Nedēļas laikā no stipra cilvēka palika tikai atmiņas.
Es to tā neatstāšu, noteikti rīkošos.
Izsaku līdzjūtību.Tikai māsņas jau nenosaka kas pacientiem jādod.Viņas izrīko un lēmumu pieņem ārsts.Pret viņu ierosiniet lietu.Cerams ka sēdēs ķurķi līdz mūža nogalei.Tacu māsiņu vienaldzība arī nav pieņemama.Tāpēc jau viņas ir māsiņas,ka jāatbalsta. Tātām arī nav vietas šādā darbā.
Man mamma arī aizgāja ar onkoloģiju. Un tas nevarīgums parūpēties par sevi bija strauji. Neizbrīna, ka Tavai mammai tas varēja notikt nedēļas laikā. Bet, ja uzskati, ka kkas nav riktīgi, ej un cīnies.
Izsaku līdzjūtību Jums ar mammas zaudējumu!
Lai noskaidrotu apstākļus kā patiesībā bija un kas bija iesaku vērsties valsts iestādēs, kas konkrētā gadījumā notika un nevis meklēt un izteikt negācijas sociālos tīklos, tur Jūs atbildes neatradīsies! Ja stacionārā nonāk cilvēks, tad viņam ir indikācijas, kāpēc viņš nonāk tieši šinī nodaļā. Medikamentus RAKUS Biķernieku nodaļā nozīmē ārstējošais ārsts pēc indikācijām un NEVIENA māsiņa medikamentus tāpat nedod! Un nevajag apvainot cilvēkus un iestādes, ja nav izpratnes, kas konkrētā iestādē notiek! Paliatīvā aprūpē nonāk dažāda smaguma pacienti un mirstība šinī nodaļā ir lielākā kā citās nodaļā, bet tas nav saistīts ar medikamentu nevajadzīgu nozīmēšanu! Man ir gan personīga, gan profesionālā pieredze un es par saviem vārdiem un darbiem parasti atbildu, ko esmu teikusi un darījusi! Ar cieņu dr.Līga Keiša-Ķirse
Labdien! Līdzjūtība ģimenei par mammas zaudēšanu :( Taču esmu neizpratnē... Šķiet, cilvēks(meita) audzis mucā un barots pa spundi! No kurienes tāds "aklums", vai tiešām cilvēki mūsu gadsimtā ir tik lielas nesaprašas par onko diagnozi, it sevišķi, ja skarts tuvinieks, nu nav akli jātic Google, bet ir jāzin kkas par šo diagnozi, it sevišķi jauniem cilvēkiem ir jāprot atrast noderīgu, ticamu info . Mātei pa visiem galiem ārā nāk vēža radītās sekas un cilvēks runā par pilnīgi veselu mammu. Protams, es neaizstāvu māsiņu uzvedību, ja tiešām kkas nav bijis kārtībā, taču neatbalstu šādus nosodījumus dr, jo redz meitai šķiet, ka mammai nozāļota nevis vēža sagrauzta, labi, ka pārāk ilgi nemocījās agonijā, nedod Dievs piedzīvot ilgas mocības. Bēdīga situācija, no visiem aspektiem.