Rīgas austrumu klīniska universitātes slimnīca - Nodaļas attieksme pret vecākiem cilvēkiem
90 gadīgu cilvēku NMPD ieveda Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) stacionārā Gaiļezers ar aizdomām par insultu dēļ galvas sāpēm un reiboni, kas bija vairākas stundas pirms. Pacients bija apmierināts ar ārsta attieksmi neatliekamajā nodaļā.
Bet tālāk slimnīcā tika nosūtīts uz kardioloģijas-aritmoloģijas nodaļu, kurā ārste Svetlana Putne galējā izrakstā norādīja, ka 'insults - neprecizēts, vai asins izplūdums vai infarkts'.
Pacientiei netika veikta nekāda galvas smadzeņu diagnostika, tikai asins analīzes, EKG, un tika izrakstīta mājās ar slēdzienu, ka EKS nav nepieciešams, un rekomendācijām lietot antikoagulantus (Edoxaban) un statīnus (Atorvastatin), ko arī uzsāka darīt ņemot vērā palielinātu risku. Divas dienas pēc izrakstīšanas no slimnīcas, pacientam notika insults mājās, kas visticamāk netika konstatēts aptuveni 2-3h.
Vai tā ir sagadīšanās, vai patiešām šādu zāļu pēkšņa lietošanas uzsākšana var izraisīt neagriezeniskus veselības bojājumus, ja tiek nekad iepriekš nav tikuši lietoti?
Vai pirms antikoagulantu izrakstīšanas, ārstiem nevajadzēja pārliecināties, ka šādam pacientam tik tiešām drīkst tikt izrakstīti šādi medikamenti, ja ņem vērā, ka nav skaidrība par galvas smadzeņu stāvokli pacientam kurš tika ievests ar aizdomām par insultu? Jo cik zināms, tad cilvēkiem asins šķīdinošie līdzekļi var radīt palielinātu izplūdumu risku smadzenēs..
Un vai šādas rīcība no ārstu un slimnīcas puses ir profesionāla? Ārstiem zinot, ka vecāku pacientu NMPD ieved ar aizdomām par insultu un galvas sāpēm, steidzami neveikt datortomogrāfiju un citas neiroloģiskas pārbaudes sakarā ar aizdomām par insultu/izplūdumu?
Precizējums: tagad kad ir lielāka skaidrība - notika išēmisks insults. Tā kā asins šķīdinošie līdzekļi nevarēja būt cēlonis.
Bet jebkurā gadījumā, kad šo pacienti ieveda NMPD sestdienā, netika veikta galvas pārbaude, kaut gan iemesls bija aizdomas par insultu, un rītā kad sākotnēji radinieki izsauca NMPD, paciente bija apjukusi un ar neskaidru runu un pēkšņiem kognitīviem traucējumiem. Tā visticamāk bija tranzitora (pārejoša) išēmiska lēkme.
Eventuāli šis stāvoklis iespējams pārgāja esot slimnīcā. Un pacienti, kura pēc mikroinsulta protams ir apjukusi un īsti neapdomā ko dara pieprasīja, lai viņu laiž mājās, un šādā stāvoklī palaida arī mājās pēc brīvdienām, kā rezultātā nākošo 2-3 dienu laikā notika liels insults, pēc kā šī persona kļuva pilnīgi rīcībnespējīga pāris dienu laikā.
Kā ārsti palaida garam tādu iespējamību par pārejošu išēmisku lēkmi pacientei ar daudziem riska faktoriem lielā vecumā, un ļāva pamest slimnīcu?...
Добавить комментарий