Latvijas Onkoloģijas Centrs - Slikta attieksme

Nekad nedomāju ka ķīmijterApeite, var atļauties nesniegt palīdzību, ja slimnieks ierodas ar sāpēm. Šodien 27. Aprīlī pēc plāna bija paredzēta ķīmijterapija, lai arī slimnieks nejutās labi devāmies ceļā, galu galā tas taču mūsu ārsts un tur ir slimnīca, taču atsāpinās, palīdzēs. Kad ieradāmies sāpes kļuva arvien lielākas, izgājuši visas procedūras ar reģistrācijām, iegājām ķīmijterApeites kabinetā un jau uztraukumā saucu pēc palīdzības. Nu tad man bija jānoklausās ka te neviens nenāk un nekliedz un ja nenāk uz ķīmijterapiju tad te nav ko nākt un vispār viņa mani nekad nav redzējusi, lai gan esmu bijusi līdz uz visām ķīmijterapijām savam vīram. Biju gatava izciest visus pazemojumus ko viņa man veltīja, bet kad sapratu ka palīdzību nesagaidīt, solīju izsaukt uz viņas kabinetu ātro palīdzību, nu tad lai arī negribīgi sāka kaut ko darīt vismaz nozīmēja rentgenu un izsauca ķirurgu, pēc vairāku stundu sāpju ciešanas, beidzot arī izpilināja mazo sistēmu, kas uz kādu brīdi vismaz atsāpināja. Kaut kā sāpīgi man sākās iepazīšanās ar ķīmijterApeiti žaneti zvirbuli, kad septembrī manam vīram sākās ķīmijterapija un es gribēju iepazīties un uzzināt visos smalkumos kā notiks ārstēšana, tad viņa palūdza iziet no kabineta, aizbildinoties ar to ka ies uz sapulci, un pēc astoņu mēnešu ārstēšanas, kur katru reizi kā notika terapija mans vīrs vienmēr piedzīvoju reakciju, un vienmēr esmu bijusi līdzās viņam un redzējusi kā viņš piedzīvo sāpes atkal un atkal, ārste tikai vienu reizi atnāca apskatīties nostrostēja medmāsu un aizgāja, nekad neviens man nav paskaidrojis, kāpēc viņa ārstēšanā ir šīs šausmīgās reakcijas. No septembra līdz martam esam neārstēti jau līdz paliatīvai aprūpei, un neviens neko nav pastāstījis kāpēc vai ko vēl varētu darīt, līdz šodienai, kad es uzzināju, no Žanetes zvirbulis, ka neesmu vienīgā kurai vīrs slims. Vienkārši nežēlīgi.