Jurists Jurijs Aleksandravičus ir krāpnieks kurš izmanto klientu uzticību,paņem naudu un uz tiesām neierodas uzmanieties no šī jurista no firmas Eltijs!!
Juris Aleksandravičs tas pats Juris Aleksandravičus ir krāpnieks, kurš nepilda solījumus. Izvairās, neceļ klausuli. Melo. Tāda sadarbība ar viņu iznākusi. Gatavosim dokumentus tiesai.
Kādu laiku atpakaļ Strazdu ielā 5 māja tika būvēta māsai Laimai, tagad jau meitai. :)))
Beigās kāds no būvniekiem to māju nokūpinās ja nesaņems solīto.
Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā. Tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ir informējis, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī. Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar 132.1 pantu “Vajāšana”. Vajāšana ir vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Par vajāšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Valsts policija norāda vairākus vajāšanas veidus – tā var izpausties kā uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, sekošana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, vai citas personas aizskaršana jebkurā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla. Tāpat vajāšana var izpausties kā pietuvošanās personai vai tās konfrontēšana, ierašanās personas darbavietā vai sazināšanās ar darba devēju, darba kolēģiem vai kaimiņiem. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska norāda, ka “vajāšanu var realizēt arī, vienkārši atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla”.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova sīkāk uzskaitījusi vajāšanas izpausmes:
regulāra upura izsekošana ierastajās ikdienas gaitās (piemēram, ceļā no mājām uz darbavietu, mācību iestādi, veikalu, citām vietām , kuras upuris mēdz regulāri apmeklēt);
regulāra, uzmācīga un biedējoša kontaktēšanās ar upuri – ar telefona, īsziņu, e-pasta starpniecību (biežāk tiek sūtītas īsziņas vai zvanīts vēlu vakarā un naktī);
regulāra dažādu apmēru bojājumu nodarīšana upura īpašumam (piemēram, automašīnas bojāšana, dzīvokļa durvju bojāšana, stiklu izsišana, mājdzīvnieku kropļošana vai nogalināšana, dzīvesvietas izdemolēšana);
uzmācīga dažādu dāvanu pasniegšana upurim (piemēram, regulāra ziedu nosūtīšana, mīlestības vēstuļu nosūtīšana, dāvanu atstāšana pie upura mājvietas durvīm);
regulāra aizskarošu, biedējošu un divdomīgu komentāru izteikšana par upuri interneta vidē (piemēram, sociālajos portālos “draugiem.lv”, “facebook.com” u. c.);
upura radinieku, draugu un darba kolēģu regulāra un sistemātiska ietekmēšana – stāsta par upuri nepatiesas un apmelojošas ziņas vai cenšas pārliecināt, cik vajātājam ir svarīgas attiecības ar upuri, cik ļoti viņš viņu mīl;
draudi upurim, ka var ciest pats upuris, viņa bērni, tuvinieki un draugi;
kopīgo bērnu iesaistīšana un uzpirkšana ar dāvanām un solījumiem, lai tie mēģinātu ietekmēt upura uzvedību, visbiežāk, lai upuris atjaunotu kopdzīvi ar varmāku.
Vajāšana visbiežāk sastopama vardarbīgās partnerattiecībās starp laulātajiem vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošām personām, kā arī starp bijušajiem partneriem.
Vardarbība partnerattiecībās ir raksturojama kā varas attiecību sistēma – varmāka ir tas, kurš kontrolē upuri, un viņam ir ļoti svarīgi apzināties un sajust varu pār upuri. “Šī sistēma sāk jukt tajā brīdī, kad upuris sāk pretoties pakļaušanai un cenšas izbeigt vardarbīgās attiecības. Tad varmāka, sajūtot savu varas pozīciju apdraudējumu, palielina kontroli pār upuri, kļūst arvien agresīvāks, uzstājīgāks un rafinētāks ar vienu mērķi – atjaunot un nostiprināt savu kontroli pār upuri,” skaidro V. Boļšakova. Īpaši asa savas varas zaudējuma apziņa varmākam iestājas tad, kad upuris izbeidz attiecības ar viņu un aiziet dzīvot citur. V. Boļšakova norāda, ka “bieži varmākas pēc kopdzīves pārtraukšanas ar upuri kā vienu no efektīvākajiem upura ietekmēšanas, pakļaušanas veidiem izvēlas vajāšanu – ar mērķi iebiedēt, kontrolēt un panākt, lai upuris atjauno kopdzīvi ar varmāku, dažreiz arī tikai tādēļ, lai atriebtos, ka tika izbeigtas attiecības. Nereti upuri, neizturot spriedzi, ko rada vajāšana, atgriežas pie varmākām, taču turpmākā izraušanās no vardarbīgajām attiecībām būs grūtāka, jo varmāka neļaus atkārtot mēģinājumu aiziet no viņa”.
G. Gžibovska norāda: “Lai minētajā pantā paredzētās darbības atzītu par vajāšanu, ir jāpastāv objektīviem apstākļiem, kas liecina par to, ka vajātājs varētu nodarīt kaitējumu vajātajam vai tā tuviniekiem, piemēram, ir ziņas par to, ka vajātājs agrāk ir varmācīgi izturējies pret vajāto, tā tuviniekiem vai citām personām, ka vajātājs ir bijis agrāk sodīts par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem.” Tāpat vajātājam var būt objektīvi motīvi apdraudēt minēto personu drošību – atriebība, greizsirdība vai mantkārība. V. Boļšakova papildina ka “Vajāšanas upuru pieredze liecina, ka daudzi minētās vardarbības izdarītāji vajā ne tikai savu faktisko upuri, bet bieži vien arī šī vardarbības upura tuvus radiniekus un draugus,” Līdz ar to jaunais pants attiecas arī uz šādiem gadījumiem.
Наш интернет-сайт использует файлы куки (cookie) для того, чтобы сделать работу более дружественной и эффективной для пользователей. Чтобы обеспечить выполнение всех функций сайта, нажмите кнопку «Принять условия». Для более подробной информации ознакомьтесь с нашими правилами обработки файлов cookie и с нашими правилами обработки персональных данных.
Комментарии (6)
Juris Aleksandravičs tas pats Juris Aleksandravičus ir krāpnieks, kurš nepilda solījumus. Izvairās, neceļ klausuli. Melo. Tāda sadarbība ar viņu iznākusi. Gatavosim dokumentus tiesai.
Juris Aleksandravičs ir rūdīts krāpnieks,apkrāpis ir ļoi daudz cilvēkus,meitai māju būvē Strazdu ielā 5 ,būvniekus uzmet vienu pēc otra...
Kādu laiku atpakaļ Strazdu ielā 5 māja tika būvēta māsai Laimai, tagad jau meitai. :)))
Beigās kāds no būvniekiem to māju nokūpinās ja nesaņems solīto.
Krimināllikuma grozījumi par vajāšanu
Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi grozījumus Krimināllikumā. Tās priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ir informējis, ka izmaiņas likumā stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī. Likumprojekts paredz papildināt Krimināllikumu ar 132.1 pantu “Vajāšana”. Vajāšana ir vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana personai vai nevēlama saziņa ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Par vajāšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Valsts policija norāda vairākus vajāšanas veidus – tā var izpausties kā uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, sekošana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, vai citas personas aizskaršana jebkurā citā līdzīgā veidā bez likumīga iemesla. Tāpat vajāšana var izpausties kā pietuvošanās personai vai tās konfrontēšana, ierašanās personas darbavietā vai sazināšanās ar darba devēju, darba kolēģiem vai kaimiņiem. Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska norāda, ka “vajāšanu var realizēt arī, vienkārši atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla”.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova sīkāk uzskaitījusi vajāšanas izpausmes:
regulāra upura izsekošana ierastajās ikdienas gaitās (piemēram, ceļā no mājām uz darbavietu, mācību iestādi, veikalu, citām vietām , kuras upuris mēdz regulāri apmeklēt);
regulāra, uzmācīga un biedējoša kontaktēšanās ar upuri – ar telefona, īsziņu, e-pasta starpniecību (biežāk tiek sūtītas īsziņas vai zvanīts vēlu vakarā un naktī);
regulāra dažādu apmēru bojājumu nodarīšana upura īpašumam (piemēram, automašīnas bojāšana, dzīvokļa durvju bojāšana, stiklu izsišana, mājdzīvnieku kropļošana vai nogalināšana, dzīvesvietas izdemolēšana);
uzmācīga dažādu dāvanu pasniegšana upurim (piemēram, regulāra ziedu nosūtīšana, mīlestības vēstuļu nosūtīšana, dāvanu atstāšana pie upura mājvietas durvīm);
regulāra aizskarošu, biedējošu un divdomīgu komentāru izteikšana par upuri interneta vidē (piemēram, sociālajos portālos “draugiem.lv”, “facebook.com” u. c.);
upura radinieku, draugu un darba kolēģu regulāra un sistemātiska ietekmēšana – stāsta par upuri nepatiesas un apmelojošas ziņas vai cenšas pārliecināt, cik vajātājam ir svarīgas attiecības ar upuri, cik ļoti viņš viņu mīl;
draudi upurim, ka var ciest pats upuris, viņa bērni, tuvinieki un draugi;
kopīgo bērnu iesaistīšana un uzpirkšana ar dāvanām un solījumiem, lai tie mēģinātu ietekmēt upura uzvedību, visbiežāk, lai upuris atjaunotu kopdzīvi ar varmāku.
Vajāšana visbiežāk sastopama vardarbīgās partnerattiecībās starp laulātajiem vai nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošām personām, kā arī starp bijušajiem partneriem.
Vardarbība partnerattiecībās ir raksturojama kā varas attiecību sistēma – varmāka ir tas, kurš kontrolē upuri, un viņam ir ļoti svarīgi apzināties un sajust varu pār upuri. “Šī sistēma sāk jukt tajā brīdī, kad upuris sāk pretoties pakļaušanai un cenšas izbeigt vardarbīgās attiecības. Tad varmāka, sajūtot savu varas pozīciju apdraudējumu, palielina kontroli pār upuri, kļūst arvien agresīvāks, uzstājīgāks un rafinētāks ar vienu mērķi – atjaunot un nostiprināt savu kontroli pār upuri,” skaidro V. Boļšakova. Īpaši asa savas varas zaudējuma apziņa varmākam iestājas tad, kad upuris izbeidz attiecības ar viņu un aiziet dzīvot citur. V. Boļšakova norāda, ka “bieži varmākas pēc kopdzīves pārtraukšanas ar upuri kā vienu no efektīvākajiem upura ietekmēšanas, pakļaušanas veidiem izvēlas vajāšanu – ar mērķi iebiedēt, kontrolēt un panākt, lai upuris atjauno kopdzīvi ar varmāku, dažreiz arī tikai tādēļ, lai atriebtos, ka tika izbeigtas attiecības. Nereti upuri, neizturot spriedzi, ko rada vajāšana, atgriežas pie varmākām, taču turpmākā izraušanās no vardarbīgajām attiecībām būs grūtāka, jo varmāka neļaus atkārtot mēģinājumu aiziet no viņa”.
G. Gžibovska norāda: “Lai minētajā pantā paredzētās darbības atzītu par vajāšanu, ir jāpastāv objektīviem apstākļiem, kas liecina par to, ka vajātājs varētu nodarīt kaitējumu vajātajam vai tā tuviniekiem, piemēram, ir ziņas par to, ka vajātājs agrāk ir varmācīgi izturējies pret vajāto, tā tuviniekiem vai citām personām, ka vajātājs ir bijis agrāk sodīts par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem.” Tāpat vajātājam var būt objektīvi motīvi apdraudēt minēto personu drošību – atriebība, greizsirdība vai mantkārība. V. Boļšakova papildina ka “Vajāšanas upuru pieredze liecina, ka daudzi minētās vardarbības izdarītāji vajā ne tikai savu faktisko upuri, bet bieži vien arī šī vardarbības upura tuvus radiniekus un draugus,” Līdz ar to jaunais pants attiecas arī uz šādiem gadījumiem.
Vél 2 krāpšanas gadījumi šim juristam
Šobrīd cik zināma info ir ka viņš nodarbojas ar juridisko firmu "TIGER," kas reģistrēts uz viņa meitas vārdu.