Jelgavas Pilsētas Slimnīca - Personāla attieksme
Manam tēvs- pensionārs slimības dēļ nonāca Jelgavas slimnīcā. Viņa palāta bija tieši blakus pāris soļu attālumā no māsiņu dežūrpunkta. Dienas laikā vairākas reizes zvanīju tēvam, bet viņš necēla klausuli. Nodomāju, kaut kas slikts noticies, vai telefons nokritis vai skaņa izslēgta. Piezvanīju uz nodaļas kontakttālruni ar lūgumu pieiet pie tēva un palūgt, lai atzvana man. Saņēmu strupu atbildi, ka ar tēvu viss kārtībā , bet TĀDUS lūgumus viņi nevar izpildīt.
----------------------------------------------------------------------------------------------
Morāle - šodien slimnīcās ir viss- ārsti, medmāsas , juristi, psihologi, projektu vadītāji, saimnieciskais personāls - nav tikai viena - līdzjūtības un iecietības ! Tāpēc domāju, ka varbūt labāk ir tukša vieta , nekā ārsts , kas domā tikai par savu maciņu, manikīru un frizūru. Bet cilvēki, kas - jā - smirdīgi , apčurājušies , bez atmiņas , ar kustību traucējumiem guļoši palātā ir - darba materiāls - nevis cilvēki.
Комментарии (2)
tam nu gan nav nekāda sakara ar kompetenci. kompetenci māca medskolā. māsiņām tiešām ir labākas lietas, ko darīt. tās tev nav mājas. ja māsiņa no garlaicības degunu urbinātu, varbūt arī pieietu. stulbs kas stulbs.
Es gan esmu redzējusi, ka māsiņa aiz garlaicības lasa žurnālu un uz pacienta saucieniem nereaģē. Piegāju un pateicu, ka tante tā bļaujot drīz balsi zaudēs. Māsiņa atbildēja, ka pabļaus un nomierināsies. Man likās tāda necilvēcīga attieksme... Tajā brīdī neko svarīgu nedarīja.