Daugavpils Reģionālā Slimnīca - Personāla attieksme un pacientu ārstēšana

Gandrīz pirms divām nedēļām mani ievietoja slimnīcā ar smadzeņu satricinājumu, uz slimnīcu atveda ātrā palīdzība. Mani pieņēma dežūrārsts, diemžēl uzvārdu nezinu, tik rupju attieksmi medicīnas iestādē redzēju pirmo reizi, man pateica ka es piespiežot viņus likt mani slimnīcā un ka šī trauma man nav nāvīga, kaut gan man bija ļoti slikti, es atbildēju, ka neēsmu ārsts lai zinātu nāviga man trauma vai nē, protams izklausīju vēl daudz citus "komplimentus" slimnīcā atrados nepilnas 5 dienas un tad mani izrakstīja mājās ārstēties, tur sākās man jautrība. Slimnīcā visas dienas man bija ievietot katetrs, pēdējajā diena man tas sāka ļoti sāpēt, es māsiņai pateicu ka man sāp, man atbildēja, ka izpilinās pēdējos sistēmu un izņems, tā viss arī notika. Atbraucot mājās man sapampa visa roka kur atradās tas katetrs, palika karsta, roku es nevarēju ne saliekt, ne izstiept, temperatūra 38. 7 nācās braukt uz citas pilsētas slimnīcu, lai ārstētu sabojāto roku. Tika arī laistas šprices dibenā kopumā laikam 8. Arī dibens man ir sabojāts, viss zils, ciets, sarkans un karsts, visdrīzāk rezultāts strutas, pagājušas ir gandrīz divas nedēļas. Man ir jautājums cik kvalificētas medmāsas tur strādā? Viņām tiešām ir vienalga kur un kā iešpricēt cilvēkam? Izejot no tās elles es jūtos desmit reizes slimāka, man ir sabojāta vēna, es nevaru sēdēt, nevar zināt kas būs ar dibenu. Man tagad daudz vairāk laika jātērē lai likvidētu sekas atvainojos bezrokaino medmāsu dēl. Nevienam nenovēlu nokļūt šajā rupjajā un vienaldzīgajā ellē. Tur visiem par cilvēku ir pilnīgi vienalga. Rezultāts ārstēju galvu un visur kur durtas adatas viss sabojāts..