Cēsu 1. pasta nodaļa - Apkalpošnas kultūra
Silti iesaku Cēsu Pasta vadībai nosūtīt savas darbinieces, tās, kuras strādāja 28. oktobrī Rīgas ielas Pastā, pastaigāt pa Cēsu veikaliem, bankām un pamācīties elementāras pieklājības normas.
Ieejot vīram līdzi tukšajā (bez klientiem) pastā man no malas vienkārši bija kauns vērot kā vienīgais ienākušais klients staigā no viena apkalpošanas galda pie otra, izmisīgi cenzdamies noķert kādas darbinieces skatienu. Bet visas trīs darbinieces, izrādīdamas dziļu vienaldzību, turpina risināt savas sarunas. Bet vajadzēja tik maz – pasveicināt, apkalpot un ja tiešām saruna bija svarīgāka, tad vismaz lūgt, lai pagaida. Nesaprotu, kā tāda „mazo dieviņu” attieksme varēja izdzīvot no padomju laikiem. Vai mēs paši ar savu bezgala samierinošo latvisko raksturu neesam vainīgi, ka pieļaujam tādu izturēšanos pret sevi?
Комментарии (1)
IESAKU UZRASKTĪT SŪDZĪBU PAR DARBINIECĒM PASTA MĀRKETINGA SPECIĀLISTEI (PIEMIRSU ĪSTO AMATU). ES DIEMŽĒL TĀ RĪKOJOS, JO MANS PACIETĪBAS MĒRS TAD BIJA PILNS, KONFLIKTU PALIDZEJA ATRISINAT SIS CILVĒKS. STARP CITU TAS NOTIKA CĒSU PASTĀ (TIKAI VĒL VECAJĀ VIETĀ), DOMAJU, KA RAJIENU DARBINIECE SANEMA, TURKLAT TUR JAU VAIRS NESTRADA, REDZEJU MEGO PIE KASES SEZAM. Zēl, NEVĒLĒJOS TĀDU REZULTĀTU, BET ...