Autocasco apdrošināšana - Apdrošinātāju nepamatotie lēmumi
Labvakar!
Veicu analītiskus aprēķinus par apdrošināto klientu iesniegto sūdzību skaitlisko daudzumu autotransporta apdrošinātājiem 2009. gadā.
Iesniegto sūdzību iespējamais daudzums varētu būt kopskaitā 545 par autocasco apdrošināšau, t.sk. iespējamo gadījumu skaits, kad autocasco apdrošinātāja lēmums ir bijis nepamatots:
Balta – 7 gadījumi; Baltikums – 7 gadījumi; Balva – 20 gadījumi; BAN – 17 gadījumi; BTA - 42 gadījumi; Ergo – 4 gadījumi; If – 0 gadījumi; Gjensidige – 25 gadījumi; Seesam - 0 gadījumi.
Kopskaitā tie varētu būt 122 gadījumi 2009. gadā. Daudz vai maz, spriediet paši. Manis ievietotā informācija nav ne sūdzība ne antireklāma par kādu konkrētu Apdrošinātāju.
Avoti: www.fktk.lv, www.iub.gov.lv, www.ltab.lv, www.csdd.lv, www.laa.lv, www.brokers.lv, www.ptac.gov.lv, autocasco apdrošinātāju mājas lapās pieejamā informācija.
Комментарии (3)
Pēc svētkiem man radās vēlēšanās paturpināt iesākto, cerams, ka svētki pagāja jaukā gaisotnē bez nepatīkamiem starpgadījumiem.
Manis rakstīto uztveriet, kā vēršanos pie auto apdrošinātāju klientiem, pirms tie noslēdz auto apdrošināšanas līgumu.
Iespējamo sūdzību skaits (procentos) pret noslēgtajiem autocasco apdrošināšanas līgumiem 2009. gadā:
Balta – 0, 16%
Baltikums – 0, 18%
Balva – 0, 79%
BAN – 0, 35%
BTA – 0, 24%
Ergo – 0, 13%
If – 0, 05%
Gjensidige – 0, 47%
Seesam – 0, 40%
Aplūkojot šādā griezumā auto apdrošinātāju darbību 2009. gadā, apdrošinātāji, kas slēdz skaitliski daudz apdrošināšanas līgumus ne tikai darbojas dažādos auto apdrošināšanas tirgus segmentos. Piemēram, dažādos valsts reģionos, sadarbojas ar autosaloniem, līzinga kompānijām. Turklāt, auto apdrošinātājiem nedaudz atšķiras pieeja riska diversifikācijai (riska klases autotransports - džipi, eksluzīvas automašīnas, taksometri, atšķirīga pieeja līgumu pagarināšanai - klienta vēsture – apdrošināšanas gadījumi iepriekšējos laika periodos, autovadītāju pieredze u.tml.).
Domājams, ka vairums sūdzību pamatā ir apdrošināšanas nosacījumu nepienācīga izskaidrošana darbā ar klientiem, t.i. pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas.
Varbūt nopublicē pie viena arī to, cik % no iesniegtajām atlīdzībām tiek atteikti un nevis pēc iesniegumiem, bet galējā variantā. Varbūt sapratīsi, ka nospiedošais vairākums atteikumu ir tieši dēļ klientu nezināšanas un nevēlēšanās izprast elementāras lietas. Ko tavuprāt nozīmē nepienācīga izskaidrošana? Arvien vairāk klientu pērk polises internetā, tātad - paši vainīgi, nav, kam jautāt. Otra, nospiedošākā daļa - filiālēs, kur aģenta uzdevums ir darboties konkrētā apdrošinātāja interesēs. Gadījumi, kad tiek apzināti melots, nav sevišķi daudz, bet ir iespēja melnu par baltu pataisīt un kaut ko noklusēt. Tas nenotiek tikai apdrošināšanā. Kāpēc nepublicē, piemēram, dīleru vai maksimas mazgāto salātu sūdzības? Bet galvenais - klienta uzdevums ir sekot līdzi tam, ko paraksta, ja kas nav skaidrs, jautāt. Pēc pieredzes varu teikt, ka klienti nelasa noteikumus (paši to atzīst)? Cik klientu, iestājoties apdrošināšanas adījumam, zvana savam aģentam vai brokerim ar jautājumu - kā man tagad pareizāk rīkoties? Tie, kas tā dara, lielākoties ir apmierināti. Tā ka nevajag te demagoģiju dzīt.
Sito pēdējo džeks no Balvas iekomentējis - jokoju protams :)
Būtībā man zināmo vairāk apstiprina pirmais ziņojums.
Apdrošināšanas kompānijas Latvijā saistībā ar kasko, tā rupji no labākām uz sliktākām varētu sadalīt trijās daļās -
1) kur drošināt nevajadzētu - Balva, baltikums, BTA un BAN (kaut gan pēdējāa laikā situācija uzlabojas.)
2)Balta un Ergo OK, Gjensedige - tomēr vēl jūtamas Parex atskaņas jo uzņēmuma iekšienē daudz kas ir pa vecam.
3) IF un Seesam - iesaku iepažīties ar noteikumiem, aprunāties ar apdrošinātāju un drošināties.
Māris