Apģērbu veikals KOKOS - Ļoti slikta apkalpošana
Vakar biju aizdevusies uz veikalu KOKOS Lāčplēša ielā ar skaidru nodomu iegādāties kleitu kādam īpašam notikumam. Cena nebija svarīga, galvenais, lai der un patīk. Ieraugot milzīgo preču klāstu, sapriecājos un vēl nodomāju, ka ieteikšu KOKOS draudzenēm.
Mani apkalpoja maza auguma blonda meitene (vārda kartiņas diemžel nebija). Pārdevēja bija nelaipna, nedzirdēja manas vēlmes, uzbāzīgi piedāvājot krāsu, kura, ka teicu, man nepatīk. Aizgāju, lai nenogurdinātu jauno dāmu. Sajutos neērti no tā, ka man nepatīk/neder tas, ko viņa izmisīgi grib man pādot, pārliecinot, ka izskatās labi.
Nevajag augstprātīgi attiekties pret klientiem un izrādīt savu neapmierinātību ar to, ka cilvēks nepērk pirmo pielaikoto apģērbu. Pircējam IR tiesības izvēlēties. Ja nebūtu tik briesmīgas attieksmes no pārdevējas puses, noteikti pielaikotu kaut ko vēl, taču kad pārdevējs ieciklējas uz kaut ko vienu un nespēj piedāvāt citus variantus, labāk vispār nepiedāvāt savu "palīdzību". Būtu arī jāvairās no tādiem izteikumiem kā "nu būsim reāli", "nu tas taču skaidrs, ka Jūs...", "nu ļoti žēl, ka Jums nekas nepatīk!". Tas ir tikai un vienīgi attieksmes jautājums. Iesaku meitenei pameklēt citu darba vietu, noteikti ne klientu apkalpošanas sfērā.
Noteikti neieteikšu šo veikalu nevienam. Bet kleitu vakar nopirku. Citur.
Комментарии (4)
Latvija - pārdevēju un pavāru valsts...
A pašai izvēlēties nevar, obligāti vajag pārdevēja palīdzību?
Bāžas virsū tāpat kā Drogas
Sāksim ar to, kas ir KOKOS komanda? Īpašnieks Vadims Vorobjovs, ar vēl dažiem draugiem, radiem un paziņām ofisā, kuri visi ir aizkadrā. Menedžere kura figurē Facebookā ir viņa sieva Natālija Vorobjova. Tāds mazs, vulgārs, krieviski runājošs kolektīvs, kurš paverdzina "melno" darbaspēku modernā paverdzināšanas stilā. Facebookā figurē divas jaunas meitenītes, viens "teorētiski" puika, kā arī nedaudz vecāka (virs 30) sieviete. Lūk šie darboņi sociālajos tīklos lien no ādas ārā, lai piesaistītu klientus un auditoriju, par to saņemot kapeikas. Grašus. Šo procesu uzrauga un vada neviens cits kā īpašnieka sieva Natālija, kura arī pati labprāt iesaistās dejās, spēlēs, dziesmās, cirkā, lēkāšanā, kliegšanā, skriešanā. Tomēr atšķirībā no labprātīgi paverdzinātajiem dalībniekiem, viņa vismaz ir "doļā" un saņem par to cirku normālu kāpostu. Savukārt paverdzinātie iznieko sevi par sviestmaizi, pilnā pārliecībā cerot, ka reiz, kādu dienu, kāds viņus beidzot novērtēs un arī viņi saņems četrciparu skaitli. Kaut gan, viņu vecumā viņiem jau daudz nevajag. Samaksāt īri par dzīvoklīti un paēst savā mazajā vēderiņā +/- 500, pārējā dzīve paiet veikalā, kur tad arī viņiem oligarhi reizi pa reizei uzsauc maltīti, par labo darbu.
Kādēļ es šo rakstu. Zinu kādu meiteni, kura meklēja darbu un pieteicās strādāt šajā uzņēmumā. Saņēma uz e-pastu testu. Tests ļoti tāds kutelīgs. Visādi jautājumi. Rakņāšanās pa privāto dzīvi un vēl daudzi neadekvāti jautājumi. Meitene pavadīja vismaz pus stundu pildot šo testu. Norādot, ka atalgojumu vēlas augstāku, nekā visticamāk KOKOS vēlas kādam maksāt, jo atalgojums sludinājumā nebija uzrādīts. Tā tas arī beidzās. NEKĀ. Ne ziņas, ne miņas. Krievu bezkauņas! Ja reiz liekat kandidātam tik daudz laika un enerģijas veltīt jūsu anketā un jautājumos, tad kā minimums varējāt atbildēt visiem, kuri iesaistījās jūsu lohatronā. Nožēlojami.