Stipt/ Fraudeurs - Tukši solījuumi un klaji meli.

Meli un kretīniska attieksme. Mana pieredze:

1. Latvijas ofisā solīja darbu loģistikā. Bija decembris, "Nēnu janvārī tur TOČNA būs daudz darba, vajadzēs darbiniekus." Pāris nedēļas bija klusums, tad "klau, tur vajag cilvēkus siera fabrikās. Varbūt līdz janvārim pastrādājiet un tad pāriesiet uz loģistiku?" Labi, daram tā, kāda jēga sēdēt mājās bez darba un naudas?

2. Transports ir nodrošināts. Mūs diennakti veda ar busu. Par to no mums ieturēja 145 Eur no katra. Cik maksā lidmašīnas biļete? Ap 100 Eur, atkarībā no aviosabiedrības. Nonākot ofisā, mēs negulējuši sākām parakstīt papīrus. Kaut kā dīvaini, kāpēc to visu nevarēja izdarīt Rīgas ofisā? Vai tiešām ar nolūku, lai tu nebūtu spējīgs koncentrēties? Lai neprotestētu, "es neparakstīšu kaut kādus papīrus, kas ir poļu vai holandiešu valodā?"

3. Nonācām mūsu dzīves vietā. Kas bija ne vairāk un ne mazāk kā uz ātru roku izremontēts šķūnis, pārdalīts uz pusēm un ar reģipsi sienu vietā. Siltumizolācija? Neeksistējoša. Vismaz divās no četrām istabām burtiski svilpoja vējš. Viena no istabām patiesībā bija bēniņi. Kāda apsilde? Termostats, kas ik pēc 2 stundām izslēdzas pilnībā, lai Stipt varētu ieekonomēt naudu. Tātad, naktī kādam ik pa laikam ir jāceļas, lai to mēslu ieslēgtu. Kad ofisā pajautājām, kur ir istabu durvju atslēgas, mums niknā tonī atbildēja, ka tas esot pret kompānijas iekšējiem noteikumiem, jo viņiem, redziet, ir jābūt spējīgiem jebkurā brīdi ienākt tavā istabā un nopētīt, vai tik tev tur nav par daudz atkritumu. Ja tādi būs, uzliks sodu.
Mājā ne tikai bija auksts, kāpnēs naturāli smirdēja pēc atejas. Vai nu pirms "remonta" zem tām atradās vircas bedre, kas nebija kārtīgi izsūkta, vai arī zem zemes bija plīsusi caurule. Es uzrakstīju iesniegumu, ka mums apnicis elpot metānu un amonjaku. Pēc 3 nedēļām, atkārtošu, TRĪS NEDĒĻĀM, atbraukca kaut kāds čalis, atnesa no mašīnas bundžiņu gruntskrāsas un KAUT KO nokrāsoja. Un prom bija. Man nākamajā dienā atnāca e-mail, ka viss ir salabots un pie mums vairs nesmird. Es to lasīju un smējos pilnā rīklē. Laikam lieki teikt, ka māja joprojām smirdēja.
3 nedēļas mājā arī nebija Wi-Fi. Tā kā darba grafiks notiek caur viņu aplikāciju, tu nevari pat apskatīties, kad tev vispār jāstrādā. Salabots tika tikai pēc tam, kad čoms ofisam pateica "man noriebies visai mājai par viesabonēšanas datiem hostot internetu, man tas maksā naudu un es to vairs nedarīšu." Tad pēkšņi viss kaut kā notika.

4. Prmajā nedēļā es pabiju 4 darba vietās. Ar mums vienkārši aizbāza caurumus, kur trūka darbinieku. Darbā 90% "kolēģu" ir poļi, kas uz tevi skatās ar neslēptu riebumu, jo tu, stulbenis, mēģini runāt angliski. Un viņi saprot tikai poliski. Turklāt, kāda jēga pret tevi izturēties normāli? Tu tāpat rīt šeit vairs nebūsi. Darbs diezgan smags, jo siers ir smags. Viegli sačakarēt muguru, jo par svarcēlāju platajām jostām Holandē laikam neviens nekad nav dzirdējis.
Kad pienāca janvāris un mēs prasījām, kur ir solītā loģistika, sākās "ja, bet saprotiet paši" stila demagoģija. Jeb, latviski sakot, klaja ***šana. "Jā, bet saprotiet paši, viņiem te janvāris klusais mēnesis, nu, pēc Jaungada." Tātad, Nīdelandē janvārī visas loģistikas firmas vienkārši neko nedara? Mēnesi lāpa pohas?

5. Ofisā no divām Latvijas pārstāvēm viena latviski nerunā vispār. Otra ir Natālija, kurai tu krīti uz nerviem. Sazvanīt nevar nevienu un nekad. Viss notiek vai nu caur WhatsApp (tas ir, ja tev ir internets), vai arī "runājiet ar AI asistentu," kurš vienkārši nestrādā. Un kuru diezgan precīzi sauc Sewa (izrunā kā sewer, ateja.) Uzkrita sniegs un viss noledoja? Visām mašīnām ir vasaras riepas? Kaut kā sadabūji rokā ofisu, pajautāt vai mēs vispār drīkstam braukt uz darbu, jo auto ir nekontrolējams? Viena pateica "NEVIENS CITS PAR ŠITO NESŪDZAS UN BRAUC UZ DARBU!" otra - "uuuhhh... just... drive more carefully?"

6. Katrs trešais ir izbijis noziedznieks. Par ko tevi, protams, neviens nevienā brīdī nebrīdina. Tā ir lieliska sajūta, dzīvot vienā mājā ar Maksimu, kurš knapi prot latviski un ar sajūsmu stāsta, kā "visi menti un apsargi te ir tādi idioti! Vienkārši piebāz veikalā pilnu somu, ķeksīša pēc kaut ko nopērc un ej ārā!" Makšims arī mums zaga ēdienu. Atkārtošu vēlreiz, istabas durvis tu aizslēgt ne tikai nevari, bet pat nedrīksti. "Ja jūs paši ieliksiet atslēgu, atbrauks randomā inspekcija, to visu izlauzīs un piestādīs rēķinu!"

7. Tev par visu ietur naudu. Čips, ar ko tikt iekšā darbā? 20 Eur ieturēti. Darba apavi, pilnīgi mēsli? 20 Eur ieturēti. Rīt esi citā darbā? Jauni čipi, kartes, apavi, par visu tiek ieturēts. Dzīvesvietas īre? 145 Eur nedēļā, un ir pilnīgi pajāt, cik jūs tajā mājā esat, kas liek uzdot jautājumu - cik ir reālā īre? Ja ir vienalga, vai jūs tur esat divi vai astoņi?
Starp citu, darba apavi pē darba attiecību izbeigšanas ir jāatdod. Kas liek domāt, ka manus piesvīdušos apavus iedos kādam citam. Un velns sazina, kādas sēnītes tev tika uzdāvinātas, kad tev viņus izsniedza.

Loģistikā darbu tā arī nedabūjām. Jo "jā bet saprotiet paši." Nekas man nav jāsaprot, tu man solīji darbu, un to šo solījumu neturi un pat netaisies turēt. Janvāra beigās, pēc tam, kad 2 nedēļas noslimojām ar gripu, ko dabūjām, guļot caurvējainajās istabās, metām mieru un maucām mājās. Ar lidmašīnu. Jo tā lētāk nekā ekskluzīvā iespēja 24 stundas nīkt mikrobusiņā.

Tik kretīnisku un vienkārši melīgu kompāniju vēl nebiju redzējis. Nekādā gadījumā neiesaistieties nekādās darīšanās ar šo atejas bedri.