poliklīnika - Attieksme pret pacientu

Labdie visie, kas saskārušies ar ģimenes ārsta nekopetenci.
Ģimenes ārstu izvļējos ne pēc sava prāta, mūsu poliklīnikā mēs, kā pacienti, bijām ārstiem "iedalīti".Sākumā likās dakterīte saprotoša, kas iedziļinās savā darbā, ja kaut ko nesaprot sūta pie speciālista...Laikam ejot jau jutu pret sevi, tādu kā nepatiku-jo man sākās muguras problēmas, it kā jau tās bija visu laiku, bet neņēmu vērā-"gan jau pāries, iedzers kādu pretsāpju tableti!"
Laikam ejot tika veiktas vairākkārtīgas mugurkaula operācijas, kuru rezultātā esmu 2.grupas invalīde uz mūžu.Ar to ar sākās mana ikmēneša vizīte pie ģimenes ārsta pēc ikmēneša "maizītes"-zāļu devas.
Un te sākas pats intresantākai-ārsta interese pazūd pavisam, radās tāda sajūta, kad cilvēkam tu radi diskomfortu, atnākot uz pieņemšanu-nu ko viņai te atkal vajag?Sāpes jau mugurā nav tās patīkamākās un kur nu vēl runājot par kāju savilkšanu krampjos.Nonācu līdz tam, kad bez zālēm nevaru iztikt, pa dienu nu gan cenšos nedzert, jo galva paliek dulla un tu staigā un dari savas lietas, kā tāda pavasara muša-apdullusi, bet naktīs gan noteikt dzeru kaut ko, gan pret sāpēm un protams arī miegam.
Visu šo laiku zāles tika izrakstītas-ārstam ņurdot, kam tev vajam-var arī bez tām, (nu nezinu kā, kad man jostas daļa sagriesta, pēc vairākām operācijām un mugurkaulam nav satura...), nav jau tik traki;nu vienu jauku dienu pieņemšanā tiek paziņots- šīs zāles es tev vairs nerakstīšu, dzersi citas.
Tas jau laikam nekas, kad esmu maznodrošinātā-papīrs no sociālās nodaļas atrodas acu priekšā un ienēkumi ir mazi (iepriekšējās zāles mēnesī izmakāja 9ls)-bet tagad kopsumma ir 17Ls tikai miegam.Pretsāpju medikamentus vispār atsakās izrakstīt ar teikumu-tev tās sāpes ir galvā un ir jāiet pie psihiatra...
Labi daļēji piekritīšu, kad sāpes var būt zemapziņas "darbs", bet cilvēki mīļie, vai man rēta unz muguras, kura ir ap 15cm, arī radusies no "galvas"-emocijām...
Tā nu esmu nonākusi situācijā, no kuras pagaidām nezinu risinājumu, meklēt citu ģimenes ārstu, bet esmu dzirdējusi, kad poliklīnikās ārsti nepieņems vēl papildus pacientus, jo tiem jau ir pa daudz un kur nu vēl tas, kad slimība ir diezgan specifiska un kur nu vēl "ārsta ētika", kas diemžēl mūsu valstī ir aktuāla...
Nu laikam ģimenes ārti mums ir visu zinoši un pat ir spējīgi "ielīst" tev iekšā un izprast, tie pārzina visu tavu ķermeni, (šeit es nerunāju par tiem, kam tiešām ģimenes ārsts ir tā vārda- "ĢIMENES ĀRSTS vērts, jo esmu dzirdējusi, kad tādi ar mums ir, bet tādu ir maz).
Mīļie cilvēki, apskataties sev apkārt un padomājie-vai jūsu ģimenes ir tā vārda vērts?!