Paus Konsults - Krāpšana
Saskāramies ar šiem krāpniekiem.
Bijām juridiski parādā citiem krāpniekiem, kas piegādā nekvalitatīvas preces. Piegādātāji atteicās risināt jautājumu (veikt savstrapējo ieskaiti) un piesaistījuši Pausu parāda piedziņai. Pārrunu laikā ar piegādātāja valdi atradām risinājumu - mēs samaksāsim piegādātājam parāda pamatsummu, bet piegādātājs samaksā Pausam par parāda piedziņas pakalpojumiem.
Mēs naudu piegādātājam samaksājām. Paus piestādījis piegādātājam rēķinu par parāda piedziņas pakalpojumiem. Piegādātājs atlīdzinājis Pausam parāda piedziņas izdevumus (apmēram 45 eur). Nākošajā dienā Paus piestādījis rēķinu arī mums apmēram uz 280 eur. No Pausa meitene-konsultante murgaini vāvuļoja pa telefonu. Par noslēgtu vienošanos, Pausa izrakstīto rēķinu un saņemto naudu vispār neko negribēja ne dzirdēt, ne noskaidrot, ne iedziļināties.
Inkaso lietu slēgt atsakās.
Ņemot vērā šo pieredzi, konstatējām, ka SIA Paus Konsult valdes locekle Aija Zirne ir vistīrākā krāpniece.
Pēc mūsu domām šo miskasti Paus Konsult jumto pa politisko līniju.
Citādi nevar saprast, kādēļ šis krāpnieku naktorītis eksistē un darbojas Rīgas centrā.
Jā, šī miskaste Paus Konsult strādā ar bankām. Ja esiet parādā Paus - kredītu bankā var nesaņemt. Protams, oficiāli bankā Jums neviens neizsniegs izziņu, ka atsaka izsniegt kredītu dēļ Pausa. Bet kredītspecialists mutiski Jums ieteiks, ka "jāsakārto" jautājumu ar Paus - tā "ieteikuši" cilvēki no kredītkomitejas.
Tā kā šī shēma jau izskatās pēc korupcijas.
Visatļautības sajūta no Paus puses varētu būt tieši dēļ politiskā jumta.
Kādēļ bankas ņem vērā šī krāpnieku kantorīša datu bāzes arī ir jautājums.
Комментарии (2)
Pirmkārt, likuma 6. panta 1. daļas 7. punkts nosaka, ka parādu piedzinējam, uzsākot piedziņu, ir pienākums norādīt parāda apmēru (piemēram, pamatparāda apmērs, procenti, līgumsods). Šai informācijai vajadzētu būt atrodamai Jums adresētajā vēstulē. No tās varētu izsecināt, cik tiešām esat parādā. Iespējams, ka samaksājāt daļu tikai pamatparādu, bet nesamaksājāt līgumsodu, kuru pakalpojuma sniedzējs tagad mēģina piedzīt.
Otrkārt, Jums nebija tiesību man pieprasīt maksāt EUR 45.
Ministru kabineta noteikumi Nr.61
“Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. paredz, ka “Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram:
2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro;”
Iespējams, ka daļa no Jūsu norādītās summas ir parāda atgūšanas izdevumi (gadījumi, kad tos var un nevar prasīt, ir noteikti MK noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”).
Bez sīkākas informācijas nav iespējams spriest par parāda izveidošanās pamatotību. Būtu jāredz rēķins, par kuru izveidojās parāds, samaksas dokumenti, kā arī vēstule no parāda piedzinēja, ar kuru pamatots šis parāds.
Piedziņas paziņojumā saskaņā ar Likuma 7. panta 1. daļas 8. punktu ir jābūt norādītam termiņam iebildumu sniegšanai. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par 21 dienu kopš piedziņas paziņojuma saņemšanas dienas.
Ieteiktu vēŗsties PTAC.
Pirmkārt, likuma 6. panta 1. daļas 7. punkts nosaka, ka parādu piedzinējam, uzsākot piedziņu, ir pienākums norādīt parāda apmēru (piemēram, pamatparāda apmērs, procenti, līgumsods). Šai informācijai vajadzētu būt atrodamai Jums adresētajā vēstulē. No tās varētu izsecināt, cik tiešām esat parādā. Iespējams, ka samaksājāt daļu tikai pamatparādu, bet nesamaksājāt līgumsodu, kuru pakalpojuma sniedzējs tagad mēģina piedzīt.
Otrkārt, kreditoram nebija tiesību pieprasīt maksāt EUR 45 par parādu piedziņu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.61
“Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. paredz, ka “Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram:
2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro;”
Iespējams, ka daļa no Jūsu norādītās summas ir parāda atgūšanas izdevumi (gadījumi, kad tos var un nevar prasīt, ir noteikti MK noteikumos Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”).
Bez sīkākas informācijas nav iespējams spriest par parāda izveidošanās pamatotību. Būtu jāredz rēķins, par kuru izveidojās parāds, samaksas dokumenti, kā arī vēstule no parāda piedzinēja, ar kuru pamatots šis parāds.
Piedziņas paziņojumā saskaņā ar Likuma 7. panta 1. daļas 8. punktu ir jābūt norādītam termiņam iebildumu sniegšanai. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par 21 dienu kopš piedziņas paziņojuma saņemšanas dienas.
Ieteiktu vēŗsties PTAC.