Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca - Covids
Pirms ierašanās slimnīcā, analīzes uz covidu, - negatīvs. Uzņemšanas dienā analīzes uz covidu, - negatīvs. Trešajā dienā atklājas, ka palātā jau n-to laiku covidnieks guļ. Tajā dienā, kad atklāja divi izrakstījās. Man vēl jāpaliek, kā nekā pēc operācijas. Ja viss būs labi nākamajā dienā izrakstīs. Arī analīzes uz covidu paņems.
Nākamā rītā zāles pa durvju spraugu padod. Laukā no palātas iziet nedrīkst. Tātad spitālīgais. Par analīzēm, - nav norīkojuma. Uz pusdienlaiku palaida mājās.
Šodien piektā diena, kā kontaktpersonai, bet jūtos labi. Ar slimnieku kontakts bija tik daudz, kā padevu sulas pudeli un apklāju viņu ar segu, jo teicās drebuļi krata. Trīs dienas biju tajā palātā. Iepriekšējos slimniekus ko izrakstīja, ilgāk pa piecām dienām sabija.
Tātad mīļās māsiņas un dakterīši, - saņematies. Neredzēju, ka kādam vispār būtu mērīta temperatūra. Gan māsiņas un dakterīši lielākā daļa nelieto maskas. Ja ir, tad formāli uz zoda. Cimdus retais lieto. Kad veda prom covidnieku māsiņām cimdu nebija. Iespējams infekcija ceļo pa slimnīcu un ārpus tās. Personālam uz mājām arī jātiek.
Ne velti Saka, ka veselais saslimt var poliklīnikā un slimnīcā. Arī sabiedriskajā transportā.
Ja jau tik drastiski tiek ievērota disciplīna, ka pie durvīm visus pārbauda, kur pie kā, tad jau apmeklētājus kategoriski ielaist nedrīkst. Apmeklētāju laikā tikai viena personā, - un ar to pietiek lai ievazātu infekciju. Pie covidnieka palātā sieva nāca. Cenšos būt apzinīgs un kā vienīgais spoks vēlku masku, lai iespējams citus neaplipinātu. Vairs nebrīnos, ka sastopu dažus ar masku uz sejas. Laikam arī apzinīgie.
Pēc kāda laika man atkal jāierodas slimnīcā. Ceru ka būs izmaiņas.
Комментарии (4)
Man ir aizdomas ka ārsti ir slepkavas! Pēc slimnīcas tika izrakstītas zāles kas dienas normu sastāda vismaz sauju. No 12 uz 13 datumu domāju, ka rītausmu nesagaidīšu. Spiediens 75/48. Ko dzeršu tās zāles, ja tā pat jāmirst. Pārtraucu, un tavu brīnumu,- labāk palika. Pagāja laiciņš, dzēru pašas nepieciešamākās zāles. Ciešami. Tad nolēmu, ka zāles tomēr jādzer. Atgriezos pie pilna komplekta, un spiediens 72/48. Paiet nevaru! Nu nē nekādu zāļu vispār. Pēc trijām dienām spiediens vidēji 120/80-64 Un vesela cilvēka sajūtas. Ar slimo sirdi varu kalnus gāzt.
Vajadzēja jau otru pusi sirdij savest kārtībā, kas būtu sarežģītāk. Ārsti laikam cerēja, ka dabūšu galu, nevajadzēs operēt! Neceriet, nesagaidīsiet manu nāvi! Man ir jānodzīvo 85-90.
Pēc neilga laika atkal tiku nodaļā. Situācija ir mainījusies. Smagajiem divas reizes dienā mēra temperatūru. Bez maskas pat nedomā iznākt koridorā, uzreiz aizrāda. Arī personāls cītīgi nēsā maskas.
Zāles atkal vesela sauja izrakstīta. Nu ko eksperimentēsim. Dzīvs palikšu, uzrakstīšu.
Ko tu vispār meklē slimnīcā pie “slepkavām”? Pats taču zini, kas un kad jālieto. Neaizņem vietu palātā un ļauj dabiskajai atlasei iedarboties ❤️
Biju jaunāks, domāju, pienāks laiks, tad arī būs laiks. Un kad pienāca tas laiks,- oi kā dzīvot gribas.
Nākamā sūdzība būs par to, ka personālam jāizkāpj no komforta zonas un jāsāk strādāt pacientu labā.