Nacionālo Psihiskās Veselības Centru - Nežēlīga attieksme pret pacientiem

Vēlos jūs informēt, ka nonācu slimnīcā dēļ tā, ka saucu policiju uz mājām un vēlējos, lai viņi atrisina konfliktu.
Kad viņi ieradās viņi centās man uzdot jautājumus, vai man ir bijušas domas uz pašnāvību un atbildēju, ka visiem kādreiz ir bijušas domas par to, jo dzīve nav vienkārša.
Viņiem viss saglabājās ierakstos un to zināju, vēlāk viņi teica, ka izsauks ātro palīdzību.
Viņi izsauca to un centās man likt atbildēt, ka esmu apgalvojusi policijai, ka man ir bijušas domas uz pašnāvību.
Baiļu iespaida dēļ, es atbildēju, ka esmu to minēJusi, bet neesmu veikusi pašnāvību.
Mani nogādāja slimnīcā un man uzdeva jautājumus dienu pēc ievietošanas, kur personāls dienu pirms naktī smējās un lamājās aiz durvīm un runāja par personīgām attiecībām.
Protams zinot, ka esmu normāla, bet biju (iebiedēta) no visas situācijas ģimenē es nespēju korekti izteikties un sevi aizstāvēt.
Kad ieradās ārsti, viņi man neļāva pabeigt manu teikto kur viena no ārstēm bija beāte šternberga un jauns ārsts kurš pamatoja, ka viņam ir tiesības pārtraukt manu teikto, jo viņš ir (visszinošs ārsts) .
Pa cik man neļāva pabeigt iesākto ko vēlējos pateikt (kāpēc saucu policiju uz mājām tik bieži) mani ievietoja nodaļā un prasīja vai uzskatu ka man ir jāārstējās.
Es apgalvoju ka nē, jo neredzu vajadzību lietot medikamentus kas ir diezgan spēcīgi un var atstāt sliktu ietekmi uz organismu kas tā arī vēlāk notika.
Tomēr tad man apgalvoja, ka ir sarunāta tiesa par ko neko nezināju un pateica, ka man jāgatavojas tiesai.
Prasīju kur notiks tiesa un man neatbildēja.
Pateica, lai rakstu ko teikšu tiesai.
Kad ierados tiesā man bija jānoklausās ko manis vecāki par manīm ir rakstījuši un es biju šokā..
Viņi minēja, ka man ir bijusi anoreksija, ko dēļ telefona zādzības, kas man bija nozudis nevarēju pierādīt, ka tie bijuši meli..
Arī apgalvoja ka esmu vardarbīga, kas nekad tā nebija noticis, un apgalvoja ka daru viņiem visāda veida problēmas, kā arī ka esmu bezdarbniece, kaut vai tajā brīdī kad mani ievietoja slimnīcā biju darba meklējumos un biju jau atradusi darbu, plus biju atgriezusies tikko no Francijas kur strādāju uz (rokas) maksas izlīdzot.
Pa cik šie meli bija pateikti tik vēlu es tiesā nesagatavoju (pierādījumus) lai sevi varētu aizstāvēt pret šiem meliem.
Kas notika tālāk mani ievietoja slimnīcā (17 nodaļā) un lika man dzert zāles, ko vēlāk uzzināju strādā uz (nerviem) kas liek atmirt nervu šūnām smadzenēs un organismā padarot tos (paralizētus.
Šīs zāles ko man lika lietot, netika testētas it sevišķi uz to laiku kuru man tās deva pilnā devā līdz 5 mēnešiem.
Man no zālēm bija vairākas blaknes slimnīcā 17. Psihiatrijas nodaļā kur vadītāja bija ingrīda cera un pēc tās kur kad sūdzējos māsiņām man apgalvoja, ka ja daudz sūdzēšos par (blaknēm) palikšu slimnīcā uz visu mūžu.
Es sūdzējos tādēļ tikai māsiņām bet pēc mēneša zāļu lietošanas man sākas redzes problēmas, krītamā kaite, pazuda redze uz mirkli, kas liecināja par zemu asins spiedienu. Man arī sāka asiņot smaganas. Vēlāk es nespēju koncentrēties un spējīgi domāt.
Man sākās panikas lēkmes un centos bēgt no slimnīcas darot visu iespējamo lai tas beigtos.
Vēlāk man sākās svīšanas lēkmes un palika sausa mute lai cik arī nedzertu ūdeni.
Man palika vājas rokas un kad centos vienreiz bēgt māsiņa mani grūda pret sienas Stūri kur atsitu galvu un dabūju zilumu.
Vēlāk beigās ingrīda cera man apgalvoja, ka palikšu ilgāk, pa cik centos bēgt no slimnīcas un tas (neesot) normāli.
Mani ievietoja slimnīcā uz 6 mēnešiem kur mani izdomāja izlaist tikai 4 dienas pirms 5 mēneša beigām, kaut vai pārstāju bēgt jau sen (3 mēnešus) pirms izlaišanas no slimnīcas.
Es vēlējos arī piebilst, ka pirms izlaišanas man apgalvoja, ka nekādu darbu dabūt nevarēšu slavenā ārste (ingrīda cera) kura strādā privātpraksē ainažu ielā 6, Rīgā un arī ir sava mājas lapa (privata-psihiatrija.lv) un man kā pacientei bija par šo jauzraksta, jo tika pazemota un apkliegta no šīs psihiatres puses un arī vēlāk man beāte šternberga piedāvāja saņemt invalīda apliecību pēc iestādes apmeklējuma.
Paldies šiem atsaucīgajiem ārstiem.
Es vēlos informēt, ja kāds šo materiālu grib izmantot es tam piekrītu un arī vēlos apgalvot, ka legālās iestādes var pārliecināties par visām blaknēm slimnīcas kameras ierakstos.
Es iedošu e - pastu kur man var nosūtīt jautājumu par laiku un vietu, kad kas ir noticis, kā arī legālās iestādes man var sūtīt pieprasījumus, lai atsūtu materiālus, lai pierādītu ka viss ko apgavoju nav meli, kā arī man ir liecinieka kas uzturējās tajā brīdi tajā pašā palātā.
Novēlu jums jauku dienu, un ja vēlaties ārstēties, tad vēlējos pamatot, ka beidzot sevi izārstēju no blaknēm no slimnīcas no (nepamatotu zāļu lietošanas) ar dabas medikamentiem un dažādām zālēm kuras pagatavoju pati, jo diemžēl šī slimnīca man radīja bailes un nepatiku un naidu pret ārstiem un daļēji arī cilvēci kura pamato ka šādā veidā viņi tev cenšas palīdzēt (neuzklausot tevi kā pacientu un publiski ņirgājoties par tevi) .

E-pasts [slēpt]@inbox.lv)