Liepājas Reģionālā Slimnīca - Briesmīga attieksme
Labdien.
Vakar 3.10 ap 15: 20 ierados Liepājas reģionālajā slimnīcā ar spēcīgām sāpēm muguras un vēdera lejas daļā. Sāpes bija neciešamas, nevarēju ne paiet, ne apsēsties. Pēc konsultēšanās ar 113 dispečeru devos pēc palīdzības uz uzņemšanu, takā esmu no Saldus, sākumā devos uz Saldus medicīnas centru, kur man iešpricēja pretsāpju un teica, ka palīdzēt nevar jādodas vai pie ģimenes ārsta vai lielāku slimnīcu. Sāpes bija tik spēcīgas, ka bija ļoti grūti mašīnā iekāpt, bet kaut kā to paveicu un vīrs veda uz liepāju. Nonākot Liepājas reģionālās slimnīcas uzņemšanā pie lodziņa meitenei izstāstīju situāciju un meitene teica, lai papēžu un pagaidu. Protams pasēdēt nevarēju, stāvēju atstutējusies pie gultas uzņemšanas gaitenī. Pēc minūtēm 20 atnāca kundze un nelaipnā tonī jautāja - kam te sāp vēders? Atbildēju, ka man. Nāc apsēdies man blakus, parunāsim, teicu, ka nevaru apsēsties, man ļoti sāp, nevaru pakustēties, sekoja atkal nelaipnā tonī, ka jāmācās caur sānu apsēsties. Labi, sakodu zobus un apsēdos. Lika stāstīt kas kaiš - stāstu, ka 2.10 vakarā sāka sāpēt vēdera lejas daļā un pārgāja sāpes uz muguras lejas daļu, krustā, daktere jautāja ko iedzēru, teicu pretsāpju zāles... Sekoja pamatīga mācību stunda - pretsāpju nedrīkst dzert, jādzer nošpa, kas jūs nezināt utt. , teicu, ka neesmu dakteris un nezinu, kas jādzer, vienmēr dzeru pretsāpju zāles ja kaut, kas sāp. Lūdzu lai beidz man morāli lasīt un ļauj izstāstīt tālāk. Stāstu tālāk,4.10 aizbraucu uz darbu, sāpes mērenas, ar laiku sāpes paliek spēcīgākas, paiet vairs nevaru, sēžu pie darba galda un pēkšņi melns gar acīm, sāpes iziet pa visu ķermeni un palieku nekustīga, spēcīgās muguras sāpēs. Bija ļoti slikti. Protams atbraucot uz liepāju sāpes ir mazliet rimušās jo saldū man iešpricēja pretsāpju zāles, bet daktere Liepājā nelaipnā tonī man teica, primārais ārsts esot ģimenes ārsts un man jādodas pie viņas. Teicu, ka nevaru pakustēties, man sāp. Iedzeriet pretsāpju zāles un dodieties mājās. Attieksme bija briesmīga. Es nelūdzu lai mani ievieto nodaļā, gribēju tikai, lai apskata mani un izslēdz kādu nopietnu problēmu. Sabijos, tādas sāpes man nekad dzīvē nav bijušas. Bet nē, mani padzina kā suni. Aiz dusmām piebildu kundzei, ka medicīna ir briesmīga uz ko atbildēja - jā, diemžēl tā ir.
Es nesaprotu, kam jānotiek, lai tev sniegtu palīdzību. Tās ir manas tiesības... Lūgt palīdzību. Es to nedaru katru dienu, savā mūžā esmu kādas 2x maksimums lūgusu akūto palīdzību. Es maksāju nodokļus un velns ar ārā man nevar primāro palīdzību sniegt? ! Kas notiek? Protams ar krokodila asarām aizgāju no Liepājas reģionālās slimnīcas uzņemšanas un vīrs veda uz privāto klīniku. Temperatūra 37.4, sāpes nerimstas... Tālāk nestāstīšu, jo vairs nav Liepājas reģionālās slimnīcas uzraudzībā. Paldies par burvīgo attieksmi. Es novēlu dakterītei, kura vakar 3.10 mani atraidīja un nepieņēma - veselību, lai nekad dzīvē nevajadzētu lūgt palīdzību kādam. Rits
Комментарии (3)
Laba attieksme no medicīniskā personāla puses, labi ārsti. Lai jums veicas arī turpmāk! Īpaši adresēta traumatoloģijas-ortopēdijas nodaļai
Uzņēmums saņēma paziņojumu par šo sūdzību
Ar novēlošanos vēlos izteikt milzīgu paldies visam nefroloģijas nodaļas personālam, māsiņām, māsu palīgiem un pārējiem, par mūs mammītes ārstēšanu un aprūpi līdz viņas pēdējai dienai.
Īpašs sirsnīgs paldies ārstei Artai Gertnerei par profesionalitāti, sapratni, pretimnākšanu un cieņpilno attieksmi.
Ar cieņu, savā un manas ģimenes vārdā A.Grickeviča