Kafejnīca Bīne - Apkalpošana

Sirds ir pilna... Pastāstīšu Jums par Kafejnīcu Bīne, kas atrodas netālu no Arēna Rīga.

Viss tur ir jauki, mājīga kafejnīca, labā vietā, garšīgi ēdieni un atmosfēra. Tikmēr, kamēr tur atrodas pats īpašnieks. Ļoti feins saimnieks, draudzīgs, kopā pasēž, ja laba kompānija, nu forši viss. Kā viņa nav uz vietas, paliek pārdevēja un citreiz arī saimnieka sieva, kas iedomājas, ka ir pasaules naba.

Biju tur iegriezies vienreiz 4dienas vakarā. Pasūtīju kausu Užavas alu un devu 5 LVL gabalā, saņēmu šņācošu, dumsu pilnu jautājumu, vai tad tiešām nav precīzas naudas... Atvainojos, ka nav gan. Saņēmu atkal skatienu, ka ta neko, alus nebūs jo nav ko izdot. Ņēmu piecīti atpakaļ, lai dotos prom, bet redzu, ka alus tiek liets. Es pārjautāju - atvainojiet, vai sanāks alus vai nē. Atbilde - GAN JAU KAUT KO SAGRABINĀSIM. Kļuva ļoti neomulīgi. Paņēmu savu alu un sīceni un devos pie galda. Vēl pāris klienti tika tikpat "laipni" apkalpoti un es nodomāju, varbūt, nav vienkārši garastāvokļa sievietei.

Nākamā reize, bija, kad pēc darba devos mājās (netālu dzīvoju) un izlēmu 5dienas novakarē izdzert Užavnieku. Iegāju, pasūtīju alu, šoreiz ar norēķiniem viss kārtībā. Pie reizes paņēmu vistas bagetīti - pārdevēja slavēja. Veru vaļā bageti - iekšā garš, garš skruļļains mats... Kautrīgi paaicinu pārdevēju un saņemu triecienu - Ko Jūs tagad gribat, lai es daru???? Es viņas pati negatavoju!!! Ko Jūs gribat? Naudu atpakaļ? Es paskaidroju, ka gribu paēst un naudu atpakaļ negribu. Saņemu nākamo triecienu - citas nav! Mats tiek noņemts un nolikta bagete atpakaļ.
Nu es kā lauku cilvēks, par to īpaši nedomāju, notiesāju bageti un izdzeru alu. Pieceļos, lai dotos prom, ieraudzīju saimnieka sievu. Devos klāt, atvainojos, pajautāju vai viņa te ir īpašniece/saimniece. Saņēmu atbildi - Nu! Itkā jā!!!!! Es atvainojos un uzdevu jautājumu, kā viņa rīkotos, ja viņas kafejnīcā ēdienā gadās mats, nags, muša vai kaut kas cits, kam tur nebūtu jābūt. Atbilde bija vēl skarbāka par pārdevēju: KAS JUMS NOTIKA? JUMS MĀJĀS NEKAD NEGADĀS, KA KAUT KAS IEKRĪT ĒDIENĀ? JUMS TAČU ATVAINOJĀS, NAUDU EVA ATPAKAĻ! Un tonis ļoti uzbrūkošs. Es atavinojos vēlreiz un saku, ka atvainojies gan neviens man nav. Un es piemetinu, ka es nemeklēju kašķi, tikai pajautāju, kā rīkotos - vai atvainotos, uzsauktu aliņu, vai uzsauktu kādu saldumiņu, darītu kaut ko, lai klients nejūtas kā sūds (es atvainojos). Saimniece turpināja būt dusmīga un es sapratu, ka nav jēgas. Vēlreiz atvainojos un devos prom.

Es nesaku, ka man vajag kaut ko bez maksas vai, ka nevar gadīties ēdienā mats vai kas cits. Visiem gadās! Es tikai vēlos, lai, netālu no savas mājas esošajā kafejnīcā, es varētu mājīgi nobaudīt kausu alus pēc smagas drba nedēļas, nevis saņemt pārmetumus nepamatotu. Attieksme ir tas, ko es vēlos un nevis īpaša vai pastiprināta, bet pavisam vienkārša un laipna.

Jauku dienu visiem!