Galerija Rīga - Apkalpošana, attieksme

Stāsts par Galerija Rīga akciju, kur par iepirkumu var saņemt kuponu un doties slidot.
Neko sliktu nenojaušot, šos kuponus, mums atdāvināja vecāki, kuri tos bija ieguvuši, draugu lokā vakariņojot restorānā. Tika izsniegti vairāki kuponi, ko cilvēki sadalīja savā starpā.
Ieguvuši šos kuponus, devāmies uz slidu nomas punktu. Noliekot uz letes kuponus, nesagaidījām sasveicināšanos, bet gan darbinieces agresīvu: „Kur čeki?” Atbildot, ka šos kuponus mums atdāvināja vecāki, saņēmām vēl agresīvāku atbildi, ļoti familiārā, paaugstinātā un nopratinošā tonī: „Kur dabūjāt? Nopirkāt pie Kristīnes, ja? Par diviem latiem? ”
Pat pēc tam, izsniedzot slidas, uz mana drauga jautājumu: ”Kādu personu apliecinošu dokumentu vajag?”, otrs darbinieks, aiz letes stāvošais puisis, ņirgājoties un nievājoši noteica: „Vai tad to tētis neuzdāvināja?”. Pēc šādas nopratināšanas un izturēšanās, nebija ne mazākā vēlme doties slidot, turklāt, vēl maksāt par slidu nomu (attieksmi). Kuponus atstājām darbiniekiem.
Sarunas laikā tika noskaidrots, ka kuponi ir derīgi tikai kopā ar čeku, kam mēs, kā klienti, nekādā veidā neiebilstam un to vienkārši nezinājām. Šokē veids, kādā to pasniedza darbinieki.
Ja mēs, jau sākotnēji griežoties slidotavā, būtu saņēmuši korektu atbildi: „Atvainojamies, bet kuponi ir derīgi tikai kopā ar čeku, ” iespējams, būtu tikai neliela vilšanās par neizdevušajiem vakara plāniem. Bet, sagaidot šādu atklātu visatļautību, paceltu toni un nopratināšanu, kā arī ņirgāšanos, kam atbildot uz manu jautājumi: „Vai šeit ir nopratināšana?” darbiniece atbildēja: „Tādi ir noteikumi, tas ir mūsu darbs! Te mums iekšienē tirgo tos kuponus!” Manī rodas vien retorisks jautājums, vai tiešām šis ir Jūsu darbs, jo, manuprāt, darba pienākumos ietilpst korekta un pieklājīga attieksme, vienkārši paskaidrojot kuponu lietošanas noteikumus. Un, ja tiešām šis ir sievietes darbs, tad ir ļoti žēl, ka vadība ir devusi rīkojumu izturēties tieši šādi, kaut gan ļoti negribētos tam ticēt. Vēl rodas jautājums, vai tiešām darbinieces izturēšanās būtu tāda pati, ja kuponus viņai sniegtu nevis mēs, jaunieši (21 un 23 gadi), bet pieaugušie, gados vecāki cilvēki? Kā arī – cik labu iespaidu var atstāt par uzņēmumu, tā struktūru, stāstot nejaušiem klientiem, ka „mums te iekšienē tirgo kuponus” ?
Domāju, ka šāda izturēšanās jeb „apkalpošana” ir nepieņemama un tai nav nekāda attaisnojuma, jo problēmām, kas norisinās uzņēmuma iekšienē, nav jāizpaužas uz klientiem, vēl jo vairāk - šādā veidā.
Ir patiešām liels šoks, ka prestižā iepirkšanās centrā valda tik neadekvāta attieksme un visatļautība. Jutāmies pazemoti. Ar nožēlu jāatzīst, ka tuvākajā laikā vairs nav vēlme apmeklēt „Galleria Riga”, kur, iespējams, mūs atkal sagaidīs jeb, pareizāk sakot, nesagaidīs slidošanas vai kādi citi „prieki”.