Fēnikss Laimētava - Par azartspēlēm

LR Ministru prezidentam
Brīvības bulvāris 36, Rīga LV-1520, Latvija
Rīga, 2011.gada 21.septembris

Sūdzība par 2011.gada 30.jūnijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu caur Latvijas Republikas Valsts kasi.
2011.gada 05.jūlijā Valsts ieņēmuma dienests (VID) izdeva lēmumu ( Nr.22.5/46537) un atstāja negrozītu VID Nodokļu pārvaldes Vidzemes priekšpilsētas klientu apkalpošanas centra vadītājas A.Ādmines 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.8.21.7.1/16637, liedzot man tiesības reģistrēties VID Nodokļu maksāšanas reģistrā kā saimnieciskas darbības veicējam.
VID 2011.gada 31.maija lēmumu Nr.8.21.7.1/16637 norādīja, ka Komerclikuma 1.panta trešajā daļā noteikts, ka saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Turklāt VID paskaidroja, ka fiziska persona var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, vadoties no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.1daļā un Komerclikuma 1.panta trešās daļas noteiktajām pazīmēm. Vērtējot faktus, vai fiziskās personas saimnieciskā darbība ir vērsta uz preču ražošanu, darba izpildi, tirdzniecību un pakalpojuma sniegšanu par atlīdzību un vai tā ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. VID nav ņēmis vērā Latvijas Satversmes 106.panta nosacījumus, kuros teikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, kā arī nav ņēmusi vērā likumu „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” (Likuma nosaukums 08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.). Saskaņā ar minētā likuma nosacījumiem un tā sniegtajiem paskaidrojumiem „Individuālais uzņēmums” ir tiesību subjekts, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā faktu, ka VID atsakot man dibināt individuālu uzņēmu es zemākās iestādes lēmumu pārsūdzēju augstākai iestādei, kura faktiski netika ņēmusi vērā manu lūgumu atļaut nodarboties ar laimestu gūšanu Eiropas valstu savienību pilsētās un ciematos, prasību noraidīja. Man kā bezdarbniekam un maznodrošinātai personai nav naudas, lai celtu prasību Administratīvajā rajona tiesā un apstrīdētu VID lēmumu, bet kā pilsonis un topošais uzņēmējs izveidoju rīcības plānu, lai pierādītu faktu, ka izmantojot paša izstrādāto veiksmes teoriju, var to pielietot kā spēlējot pašam, tā arī piedāvāt veiksmes pakalpojuma teoriju kā preci citām personām un maksāt nodokļus.
Pētot azartspēļu darbinieku rīcību dažādās situācijās azartspēļu zālēs sastādīju plānu, sadalot to trijos posmos (apraksta rezultāts pievienots disketē DVD-R Think Xtra, sk. pielikumu, elektroniskā formāta).
Pirmajā posms paredzēja darbības, lai noskaidrotu, kā azartspēļu zālēs tiek ievērots likumi, MK noteikumi, vai tiek pieļauta diskriminācija pret spēlētāju. Tā 2011.gada 28.jūnijā noskaidrots vai azartspēļu zālē „Fenikss” Brīvības iela 88, Rīga ievēro MK noteikumus Nr.282 72.punktu (sk. pielikumā video ierakstu 28.06.2011.). Vizuāli ar lieciniekiem konstatēju, ka citās azartspēļu zālēs, piemēram „Olimpika”, „Jokers”, „Melnais kaķis”, „Labirints” ir tieši tāda pati situācija, kad spēlētājs prasa izsniegt darījuma dokumentu to neizsniedz. Tātad, darījumā iesaistītās summas faktu pierādīt nevarēs.
Otrs posms saistīts ar veiksmes teoriju pierādīšanu. Divu dienu laikā (2011.gada 29. – 30.jūnijs) apmeklētas divas dažādos rajonos esošās azartspēles zāles „Fenikss”. Dažādos laika sprīžos pēcpusdienā un naktī tika uzsāktas azartspēles. Saskaņā ar veiksmes teoriju tika konstatēts, ka VID nav bijis patiesība, ka laimestam ir gadījuma raksturs. 2011.gada 29.jūnijā Brīvības gatvē 88, Rīga laimēti 409 lati, bet otrā reizē 2011.gada 30.jūnijā naktī Dzelzavas ielā 57, Rīga laimēti 436 lati.
Trešais posms sākās pēc mēneša apmeklējot azartspēļu zāli Vecrīgā Meistaru ielā 10/12, lai noskaidrotu veiksmes teorijas esamību citā spēļu zālē. 2011.gada 6.augustā laimēti 460 lati. Trešā posma noslēgums saistīts ar korespondenci (saraksti) ar azartspēļu uzraugošajām iestādēm un tiesībsargājošajām iestādēm.
Apmeklējot trīs azartspēļu zāles konstatēju, ka visās azartspēļu zālēs netiek ievēroti MK noteikumu Nr.282 72.punktas.
1. Brīvības ielā 88, Rīga bez konflikta situācijas veidošanas izmaksāja 1209 latus, kas sastāvēja no darījuma summas 800 lati un 409 lati laimests.
2. Dzelzavas ielā 57, Rīga izveidojās padziļināts konflikts kuras laikā mainot lata monētas uz papīra naudas zīmēm azartspēļu organizētājs piesavinājās no spēlētāja 175 lati. Apsardze liedza iespēju turpmāk spēlētajam ienākt jebkādā azartspēļu zālē „Fenikss”, mainot lata monētas 700 latu apmērā atdoti tika 525 lati. Par naudas piesavināšanas faktu informētas tiesībsargājošās iestādes un celta prasība tiesā par naudas piedzīšanu no azartspēļu organizētāja. Laimēti šajā spēļu zālē 436 lati.
3. Meistaru ielā 10/12 bez konflikta situācijas veidošanas samaksāti 1860 lati neievērojot Azartspēļu un izložu likuma 36.pantu, kurā teikts, ka laimests, kas nepārsniedz 500 lati izmaksā nekavējoties. Tātad 2011.gada 6.audustā samaksāti 60 lati, vairāk viņam naudas nebija līdz ar ko pārējā naudas summa 1800 lati tika samaksāti 2011.gada 8.augustā (sk. pielikumā video sižetu). Spēlētājs spēlē iesaistīja 1400 latus, laimēja 460 latus, kopā tie ir 1860 lati. Lai saņemtu laimestu un darījuma summu bija jānāk uz to pašu azartspēļu zāli. Azartspēļu zāles operators pašrocīgi izrakstīja un izsniedza man mistisku kases ieņēmuma orderi (sk. pielikumā elektroniskā veidā pievienots dokumenta kopija) kurš kalpoja kā pierādījums atlikušas naudas izsniegšanai. Atlika uzticēties, bet vai šāda darbība bija likumīga es nezinu.
Azartspēļu organizētājs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir likuma subjekts kura pienākums ir pētīt situācijas un informēt par aizdomīgiem gadījumiem. Iepriekš minētās situācijas norāda uz to, ka netiek ievērots likums un faktiski katrs gadījums var būt aizdomīgs vai ir samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai nav, vai bija jāsamaksā nodokli vai nebija. Šo informāciju ir grūti pārbaudīt, līdz ar to uzskatu, ka VID ir zaudējis uzticības personu tieši manā personā, kas ar savu darbību varētu sagatavoto koncepciju par uzticamo uzņēmumu saraksta veidošanu azartspēļu jomā. Pēc novērojumiem azartspēļu zālēs konstatēts, ka azartspēļu zāles darbinieki ilgstoši strādājot vidē kur mehāniska ierīce izdala dažādas skaņas ir nervozi, gaida, kad spēles dalībnieks iedos tējas naudu, bet, ja tējas nauda netiek iedota, tiek radīts konflikts. Piemēram šāds konflikts apzināti no spēļu zāles darbinieku puses tika radīts 2011.gada 22.maijā Brīvības gatvē 234, Rīga, kā arī 2011.gada 30.jūnijā Dzelzavas ielā 57, Rīga. Smēķētājiem telpas atvēlētas ar spēļu automātiem lielākas nekā tās ir nesmēķētājiem, bez tam, ja ir daudz apmeklētāji netiek ievērotas nesmēķētāja tiesības uz tīru un nepiesārņotu no tabakas smakas vide. Drūmākais ir tas, ka tirgojot alkoholiskos dzērienus azartspēļu zālē spēlētājs ir pakļauts riskam būt aplaupītam vai no spēļu zaļu darbinieku uzmanības puses, piemēram tiek doti mājieni, ka apsargam ir jāatstāj tējas nauda, ja ir laimēta nauda vai no citu personu puses, jo laimests tiek izmaksāts redzot citām personām. Savukārt informācija, kas izvietota formāli par azartspēļu atkarības izraisīšanu ir novietota tuvāk durvīm un tā nekādi nerisina problēmas būtību. Veselības ministrija man personīgi atbildot uz uzdotajiem jautājumiem norādījusi, ka Latvijas Republikā likumdevējs nav paredzējis līdzekļus, kas ārstētu azartspēļu atkarībā nonākušas personu. Konsultējoties Tvaiku ielā 2 Psihiatrijas slimnīcā ar dakteri noskaidroju, ka spēlētājam pašam ir jāmaksā vienā kalendārā mēnesī 700 lati, lai ārstētos no azartspēļu atkarības un šī ārstēšanās procedūra ir ilgstoša. Protams tiek piedāvāta arī valsts programma par 5 latiem dienā, ja persona piekrīt, ka ir atkarīga no alkohola, vai narkotikām. Tad kompleksā var pieteikties ārstniecībai. Uz uzdoto jautājumu, ko darīt personai, kas nesmēķē, nelieto alkoholu, nelieto narkotikas, bet ir atkarīga no azartspēlēm, psihiatrs bija kategorisks un norādīja, ka tā ir viņā problēma.
Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka netiek aplikts ar nodokli darījumā iesaistītā summa – MK noteiktajā kartībā. Ministru kabineta 1997.gada 1.jūlija noteikumiem Nr.233. 3.2.punkts nosaka, ka ietur no spēlētāja iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25% apmērā no visas laimesta summas ja tā ir 501 latu apmērā.
Ļoti svarīgi ir nodalīt likumā noteikto kārtību un laimesta konstatācijas esamības faktu. Ja likumdevējs precīzi nosaka, kas ir laimests un no kādas summas tiek ieturēti nodokļi, tad to nevar teikt par laimesta konstatācijas fakta apliecinājuma no kura būtu, vai nebūtu jāietur nodoklis. Likumdevējs un MK nav izstrādājuši noteikumus, kas dotu neapstrīdamu kārtību laimesta fakta konstatēšanai, kurā pakalpojuma sniedzējs un spēles dalībnieks izrāda neapšaubāmu apliecinājumu par laimesta summas fakta apliecinājumu, kas savukārt valsts ierēdnim pārbaudot konflikta situāciju dotu tiesības precīzi atbildēt vai ir pārkāptas personas tiesības, vai nav, tādejādi izslēdzot iespējamo tiesvedību civilstrīdā. Azartspēļu automāts neuzrāda laimestu, bet uzrāda kredītu ar kuru spēlētājs rīkojas spēlējot azartspēli. Kredītam beidzoties beidzas spēle, bet, ja kredīts ir liels tas nezin kāpēc tiek uzskatīts par laimestu, absurda situācija, līdz ar ko nepamatoti var darījuma summu aplikt ar nodokli, kas faktiski ir pretrunā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 5.punktu. It īpaši laimesta fakta konstatēšana ir sarežģīta un apgrūtināta, ja spēles organizatora apkalpojošais personāls neizsniedz darījumā iesaistītās summas apliecinošu dokumentu. Spēļu zālēs nav informācijas ar norādi, ka spēlētajam ir jāprasa darījuma dokuments. Savukārt MK noteikumi 282 72.punkts ir pretruna ar Grāmatvedības likumu. Piemēram šie paši noteikumi reglamentē degvielas uzpildīšanas un norēķināšanas kārtību, tas ir klients uzpilda automašīnu un tad iet un norēķinās par degvielu. Savukārt azartspēļu automātā ir informācija no kuras var konstatēt cik naudas spēlētājs ieguldījis darījumā, līdz ar to mainot noteikumu kārtību var noteikt ātri un bez strīdiem darījumā iesaistīto summu un precīzi aprēķināt laimesta faktisko summu. Tātad, laimestu tās summu var konstatēt tikai un vienīgi abas ieinteresētās puses, nodokļu maksātājs un azartspēļu organizētāja darbinieki, ja ir precīzi zināms spēles sākums un beigas. Laimesta faktisko fiksēšanu var pierādīt ar pušu parakstītu aktu, bet, ja laimesta noteikšanā rodas strīds, piemēram darbinieks neizsniedz darījuma apliecinošu dokumentu, kas pierādītu darījuma summas apjoma faktu spēlē, tad rodas precedents, spēlētājs ir nepasargāts no spēļu organizētāja patvaļas. Pie šiem nosacījumiem uzskatu, ka Valsts kase nevar paturēt strīdā iesaistīto naudu kā iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas nav fiksēts ar laimesta fakta apliecinājuma dokumentu, kuru parakstījušas ieinteresētās puses (spēlētājs un pakalpojuma sniedzēja darbinieks). Valsts kase pieņemot neskaidras izcelsmes naudas līdzekļus pati pēc būtības nostājas uz noziedzīga ceļa un dod iespēju realizēt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, kas faktiski nekādi nesader ar labas Valsts pārvaldes principiem.
Privātajās tiesībās pastāv privātautonomijas princips, kura būtība ir tā, ka indivīdam ir tiesības brīvi noteikt savstarpējās tiesiskās attiecības. Tātad ir tomēr konkrēti jānorobežo tie tiesiskie aspekti, kad pakalpojuma sniedzējs drīkst liegt tiesības spēlētājam ienākt azartspēļu zālē un citi apstākļi, kas fiksē laimesta faktu. Azartspēļu un izložu likuma 35.panta ir neizprotams, bieži vien azartspēļu organizētājs pamatojoties uz šo punktu ierobežo personas ienākšanu azartspēļu zālē norādot, ka azartspēļu zāles telpas ir privātīpašums. Tikai tāpēc, ka es vēlos pelnīt un maksāt nodokļus no laimestiem netieku vairs ielaists azartspēļu zālēs „Fenikss” un citās azartspēļu zālēs. Šajā situācijā atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām būtu jāiesniedz Azartspēļu un izložu likuma grozījumi precizējot atbilstošo likuma normu piemērošanu, vai vispār aizliegt azartspēļu zāļu darbību pilsētās un to novados, ciematos lokalizējot azartspēles vienā vietā kur tās ir vienkāršāk uzraudzīt.
Ņemot vērā konflikta situāciju 2011.gada 30.jūnijā azartspēļu zālē „Fenikss” es atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 81.pantam informēju visas uzraugošās valsts iestādes par 2011.gada 30.jūnija konfliktu azartspēļu zālē „Fenikss” Dzelzavas ielā 57, Rīga. Spēles organizatori piesavinājās manus naudas līdzekļus 175 latu apmērā. Faktiski iestādes ieņem nogaidošu pozīciju, formāli sniedz atbildes, aizstāv savu darbinieku rīcību, jo iespējams kāds tur valdībā ir ļoti ieinteresēt, lai SIA „Admirāļu klubs” nezaudētu licenci, vai lobē to intereses, lai nelikvidētu šo elles mašīnu.
Likums „Par nodokļiem un nodevām” 22.panta pirmā daļa un likuma „Par Valsts ieņēmuma dienestu” 21.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļu administrācijas ierēdnim aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim kļuvis zināms, pildot dienesta pienākumus, izņemot gadījumus, kas noteikti ar likumu „Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrās daļas minēto, piemēram, ja informācija nepieciešama pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībsargājošajam iestādēm.
Man protams ir tiesības atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam lūgt tiesu civilstrīda ietvaros izprasīt visus dokumentus no VID un citām tiesību sargājošajām iestādēm, kas veikušas pārbaudes SIA „Admirāļu klubs” zālēs. Iespējams to darīs advokāts, kas tiks algoti no valsts budžeta, jo esmu bezdarbnieks, maznodrošināta persona, kurai nav līdzekļi, lai nodrošinātu aizstāvību. Tātad konflikta situācija un neizdarīga policijas darbinieka rīcība radījusi sekas kuras Latvijas Republikas valsts kasei var maksāt izdevumus nodrošinot manu aizstāvību tiesā. Kas par to atbildēs? Kā jau iepriekš noradīju es eksperimentā pieaicināju cilvēkus ar naudu necerot uz labuma gūšanu. Mērķis bija pieradīt VID amatpersonām, ka individuāla darba ņēmējam ir iespējas pelnīt ar laimestiem un maksāt nodokļus. Eksperiments ir bijis veiksmīgs - kreditoriem, savukārt neveiksmīgs individuālā darba ņēmējam, kuram liegta iespēja nodarboties ar individuālu darbu.
Likumu „Par nodevām un nodokļiem” 28.2 pants nosaka, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15.dienu laikā pēc nodevu maksātāju pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.
VID 2011.gada 12.septembrī atbildē Nr.8.9-10/61978 norāda, ka uz 2011.gada 8.septembri par mani veikti divi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi no izložu un azartspēļu laimestiem, kuri pārsniedz 500 latus, tas ir 2011.gada 22.maijā un 2011.gada 30.jūnijā.
Nav saprotams, kas varēja veikt nodokļa maksājumu 2011.gada 30.jūnijā. Kāda summa ir novirzīta nodoklī. Pēc 2011.gada 22.maija konflikta azartspēļu zālē „Fenikss” Brīvības gatvē 234, Rīga, es neesmu apliecinājis nevienā dokumentā ar parakstu, ka esmu laimējis summu, kas ir lielāka par 501 latu, līdz ar to uzskatu, ka 2011.gada 30.jūnijā nepamatoti kāda persona par mani Valsts kasē ieskaitījusi nodokli un šīs saņemtā naudas summa ir jāatgriež šai personai atpakaļ.
Pamatojoties uz Latvijas Satversmes 90.pantu lūdzot Jūs kā Ministru prezidentam solidāri atbildēt par pakļauto ministriju darbu. Ir radušies jauni apstākļi, kas norāda kā uz civilstrīdu, tā uz noziedzīgu nodarījumu azartspēļu zālē „Fenikss”, vienlaikus ir konstatēts, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieks 2011.gada 30.jūnijā neievēroja likumu „Par policiju” 4.p., 9., 10.pantus būdami interešu konfliktā;
lūdzu Jūs, pēc būtības atbildēt uz konkrēti uzdotajiem jautājumiem:
1. Vai azartspēļu organizētājam jāpierada laimesta fakts, tā apmēra summa, valsts amatpersonām, pirms tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no laimesta un ieskaitīts nodoklis Latvijas Republikas Valsts kasē?
2. Kādus dokumentus fiziska vai juridiska persona iesniedz Valsts kasei veicot iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu no laimesta?
3. Vai Valsts policijas darbinieka pienākums 2011.gada 30.jūnijā iesaistoties strīdā Dzelzavas ielā 57, Rīga azartspēļu zālē „Fenikss” bija pienākums uzaicināt uz konflikta vietu speciālistu, konflikta izšķiršanai? Vai konflikta situācija bija reģistrēta Valsts policijas iecirknī, kā to nosaka likums „Par policiju”?
4. Kādi likumi vai MK normatīvi regulē laimesta konstatācijas faktu no kura bezstrīdā aprēķināmi nodokļi?
5. Kāda juridiska vai fiziska persona par Juri Freimani personas kods 120763-11234 2011.gada 30.jūnijā ieskaitījusi Valsts kasē iedzīvotāju ienākuma nodokli, kādā apmērā?
6. Vai nodokļu maksātajam ir jāinformē spēles dalībnieks par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieskaitīšanu valsts kasē, kādos termiņos?
Es neesmu laimējis 2011.gada 30.jūnijā vairāk kā 501 latu, lūdzu ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli atmaksāt no Valsts kases šai personai atpakaļ un par lēmumu informēt mani kā nodokļa maksātāju.