Liegumu izbraukt no valsts var tikai tiesa vai prokuratūra paņemot no jums parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu!
Visādi kaktu kantori tikai biedē, bet reāli un likumīgi viņi neko jums nevar izdarīt!
Turklāt Creditreform jūsu parādu audzēs pa dienām, tā kā pēc kāda laika tur jau būs vairāk kā 70Ls.
Mans ieteikums: samaksāt parādu ar visiem kavējuma procentiem kredīta devējam un sūtīt Creditreform dirst, jo viņu darbība mūsu valstī ir PUSLEGĀLA!
Ja mēs cienītie zinātu likumdošanu un labi pārzinātu Civillikumu, tad nekādi Creditreformi jums neko nevarētu izdarīt! Es šādam kantorim aplauzu ragus(ne Creditreform)! Rezultātā šie no manis prasīja 250Ls, es no šiem tiesas ceļā dabūju 590Ls.
Darās vienkārši:
-samaksāju kreditoram parādu un kavējuma procentus. Kad šāda tipa kantoris sāka mani traucēt, ka redziet es esmu viņiem parādā piedziņas izdevumus.`Uzreiz pateicu un arī rakstiski viņus informēju, ka nekādus viņu izdevumus nemaksāšu, jo man nav līgumsaistības ar šo kantori un kreditoram nav pretenziju pret mani. Šie turpināja mani terorizēt. Rezultātā iesūdzēju šos tiesā par izspiešanu.
-morālais kaitējums 400Ls; advokāta pakalpojumi 150Ls, valsts nodeva 25Ls, ceļa izdevumi 15Ls. Tiesa lika parādpiedzinējam atmaksāt manu pieprasīto summu!
Domāju, ka šie mani ielikuši savās bāzēs pēc šitāda gājiena. Pagaidām mani tas netraucē, bet ja tiešām būs nepieciešamība un tiešām būšu kādā no viņu bāzēm ielikts, būs jauni tiesu darbi un tur summa būs jau ar trim nullēm rakstāma!
P.S. Pirms tiesas šāda kantora juriste gribēja ar mani vienoties, kas jau norāda, ka firma rīkojas nelikumīgi, es atteicu. Motīvs bija vienkāršs! Man arī nenāca pretī, kad lūdzu!
Diezvai Antiņš raksta taisnību. Kāds tad bija pamats prasības celšanai civilteisiskā kārtībā, ja izspiešana ir krimināltiesisks nodarījums, turklāt ar stingri noteiktu nodarījuma sastāvu. Kā tad pierādīja morālā kaitējuma esamību? Ar tā pierādīšanu nemaz tik vienkārši nav. Kādi tad pierādījumi tiesai tika iesniegti? Ar rakstveida firmas pieprasījumu par parāda samaksu vien ir par maz. Te kaut kas neštmmē.
Viss štimē!
Es prasību cēlu par izspiešanu, bet pēc tam izmeklēšanas gaitā tā tika pārkvalificēta kā civilprasība!
Prasība tika celta pēc Civillikuma 18.nodaļas, 1. apakšnodaļas 2304.panta, kurā teikts, ka parādpiedzinējs nedrīkst gūt peļņu sev pašam no lietas, jo viņam par šo pakalpojumu ir samaksājis pasūtītājs. Pieprasot no manis kaut kāda veida samaksu par to ko šī firma ir sniegusi trešajai personai, tika izvērtēts kā mēģinājums gūt labumu sev pašam. Turklāt vēl atklājās, ka nodokļus arī viņi nav nemaksā.
Morālais kaitējums bija šāds: par cik es nevarēju saņet kredītu malkas iegādei, jo šī firma bija mani ielikusi savā datu bāzē, kas bija pretlikumīgi, jo parāda kā tāda nav un man nācās "knapināties" tiesa no maniem prasītajiem 1000Ls pietiesāja 400Ls, kas arī nav slikti!
Vispār tas process bija liels un garš, tur prasītāji bija vairāki, kas ar pārejiem es nestāstīšu, pieminēšu tikai to, ka vienam prasību neapmierināja!
Pats intresantākais te bija tas, ka firma pati sacīja-Latvijā nav likumdošanas, kas reglamentētu mūsu darbību! Mans advokāts ļoti viegli pierādīja to, ka visi tie Civillikuma panti, uz kuriem atsaucās piedzinējs savās vēstulēs, ir tieši pret pašiem piedzinējiem. Nu tās jau ir juridiskās nianses!
nu tad jautājums Laurai !!! vai kredītpiedzinēju firmas sūta vēstules vai vienkārši kaut kāds puisis zvanās un stāsta, ka galvotāja parāds ir pieaudzis līdz : pirmajā reizē 3000Ls, vēlāk jau līdz 1000Ls ???
Es gan nemaz neielaižos sarunās, ja man netiek uzrādīts numurs, no kura zvana, jo tā es nevaru pārliecināties, ka zvanītājs ir tieši tas, par ko uzdodas!
Tā jau var jebkuršs piezvanīt.
Es rīkojos šādi:
ja zvana telefons un man uzrādās "privāts numurs", es atbildu un ja man saka, ka zvana no kādas parādpiedzinēju firmas, es šiem atbildu "Visu lūdzu rakstiski, jo pēc šī zvana es nevaru pārliecināties, ka jūs esat tie, par ko uzdodaties." Pēc tam sākās draudu jūra, bet pēc laika runātājs tajā galā apraujas, jo saprot, ka orientējos likumdošanā un saruna beidzās ar to, ka viss tiek atsūtīts uz papīra. Turklāt es sarunas vienmēr ierakstu, tas arī šo kaktu kantoru darboņus mazliet bremzē un disciplinē un tajā trubas galā sāk domāt ar galvu, ko runā!
Наш интернет-сайт использует файлы куки (cookie) для того, чтобы сделать работу более дружественной и эффективной для пользователей. Чтобы обеспечить выполнение всех функций сайта, нажмите кнопку «Принять условия». Для более подробной информации ознакомьтесь с нашими правилами обработки файлов cookie и с нашими правилами обработки персональных данных.
Комментарии (13)
man liekas, kā tikai tiesa var uzlikt šāda veida liegumu.
U nas v gos-ve net zakona zaprewajuwego viezd, i mozno viezatj iz strani kuda ho4ew i na ljuboe vremja.
Liegumu izbraukt no valsts var tikai tiesa vai prokuratūra paņemot no jums parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu!
Visādi kaktu kantori tikai biedē, bet reāli un likumīgi viņi neko jums nevar izdarīt!
Turklāt Creditreform jūsu parādu audzēs pa dienām, tā kā pēc kāda laika tur jau būs vairāk kā 70Ls.
Mans ieteikums: samaksāt parādu ar visiem kavējuma procentiem kredīta devējam un sūtīt Creditreform dirst, jo viņu darbība mūsu valstī ir PUSLEGĀLA!
Varbūt kāds ir dzirdējis, vai tas Creditreform, ja nekādus parādus nenomaksā, ir iesūdzējuši tiesā...??? Jeb viņi tikai draud?
Diemžēl Es pati strādāju "Creditrefom Latvija" Mums nav izdevīgi tiesā nodot parādnieku, kuram ir mazāk virs 100.00 LVL
Tā lūk.
Kā tas ir - MAZĀK VIRS 100 latiem??? Vari lūdzu LAURA paskaidrot?
Ja mēs cienītie zinātu likumdošanu un labi pārzinātu Civillikumu, tad nekādi Creditreformi jums neko nevarētu izdarīt! Es šādam kantorim aplauzu ragus(ne Creditreform)! Rezultātā šie no manis prasīja 250Ls, es no šiem tiesas ceļā dabūju 590Ls.
Darās vienkārši:
-samaksāju kreditoram parādu un kavējuma procentus. Kad šāda tipa kantoris sāka mani traucēt, ka redziet es esmu viņiem parādā piedziņas izdevumus.`Uzreiz pateicu un arī rakstiski viņus informēju, ka nekādus viņu izdevumus nemaksāšu, jo man nav līgumsaistības ar šo kantori un kreditoram nav pretenziju pret mani. Šie turpināja mani terorizēt. Rezultātā iesūdzēju šos tiesā par izspiešanu.
-morālais kaitējums 400Ls; advokāta pakalpojumi 150Ls, valsts nodeva 25Ls, ceļa izdevumi 15Ls. Tiesa lika parādpiedzinējam atmaksāt manu pieprasīto summu!
Domāju, ka šie mani ielikuši savās bāzēs pēc šitāda gājiena. Pagaidām mani tas netraucē, bet ja tiešām būs nepieciešamība un tiešām būšu kādā no viņu bāzēm ielikts, būs jauni tiesu darbi un tur summa būs jau ar trim nullēm rakstāma!
P.S. Pirms tiesas šāda kantora juriste gribēja ar mani vienoties, kas jau norāda, ka firma rīkojas nelikumīgi, es atteicu. Motīvs bija vienkāršs! Man arī nenāca pretī, kad lūdzu!
Diezvai Antiņš raksta taisnību. Kāds tad bija pamats prasības celšanai civilteisiskā kārtībā, ja izspiešana ir krimināltiesisks nodarījums, turklāt ar stingri noteiktu nodarījuma sastāvu. Kā tad pierādīja morālā kaitējuma esamību? Ar tā pierādīšanu nemaz tik vienkārši nav. Kādi tad pierādījumi tiesai tika iesniegti? Ar rakstveida firmas pieprasījumu par parāda samaksu vien ir par maz. Te kaut kas neštmmē.
Viss štimē!
Es prasību cēlu par izspiešanu, bet pēc tam izmeklēšanas gaitā tā tika pārkvalificēta kā civilprasība!
Prasība tika celta pēc Civillikuma 18.nodaļas, 1. apakšnodaļas 2304.panta, kurā teikts, ka parādpiedzinējs nedrīkst gūt peļņu sev pašam no lietas, jo viņam par šo pakalpojumu ir samaksājis pasūtītājs. Pieprasot no manis kaut kāda veida samaksu par to ko šī firma ir sniegusi trešajai personai, tika izvērtēts kā mēģinājums gūt labumu sev pašam. Turklāt vēl atklājās, ka nodokļus arī viņi nav nemaksā.
Morālais kaitējums bija šāds: par cik es nevarēju saņet kredītu malkas iegādei, jo šī firma bija mani ielikusi savā datu bāzē, kas bija pretlikumīgi, jo parāda kā tāda nav un man nācās "knapināties" tiesa no maniem prasītajiem 1000Ls pietiesāja 400Ls, kas arī nav slikti!
Vispār tas process bija liels un garš, tur prasītāji bija vairāki, kas ar pārejiem es nestāstīšu, pieminēšu tikai to, ka vienam prasību neapmierināja!
Pats intresantākais te bija tas, ka firma pati sacīja-Latvijā nav likumdošanas, kas reglamentētu mūsu darbību! Mans advokāts ļoti viegli pierādīja to, ka visi tie Civillikuma panti, uz kuriem atsaucās piedzinējs savās vēstulēs, ir tieši pret pašiem piedzinējiem. Nu tās jau ir juridiskās nianses!
nu tad jautājums Laurai !!! vai kredītpiedzinēju firmas sūta vēstules vai vienkārši kaut kāds puisis zvanās un stāsta, ka galvotāja parāds ir pieaudzis līdz : pirmajā reizē 3000Ls, vēlāk jau līdz 1000Ls ???
Es gan nemaz neielaižos sarunās, ja man netiek uzrādīts numurs, no kura zvana, jo tā es nevaru pārliecināties, ka zvanītājs ir tieši tas, par ko uzdodas!
Tā jau var jebkuršs piezvanīt.
Es rīkojos šādi:
ja zvana telefons un man uzrādās "privāts numurs", es atbildu un ja man saka, ka zvana no kādas parādpiedzinēju firmas, es šiem atbildu "Visu lūdzu rakstiski, jo pēc šī zvana es nevaru pārliecināties, ka jūs esat tie, par ko uzdodaties." Pēc tam sākās draudu jūra, bet pēc laika runātājs tajā galā apraujas, jo saprot, ka orientējos likumdošanā un saruna beidzās ar to, ka viss tiek atsūtīts uz papīra. Turklāt es sarunas vienmēr ierakstu, tas arī šo kaktu kantoru darboņus mazliet bremzē un disciplinē un tajā trubas galā sāk domāt ar galvu, ko runā!
:)