Rinaco - Krāpnieki
Gribu informēt par Būvmateriālu internet veikalu www.rinaco.lv, no personīgas pieredzes varu teikt, ka preci nepiegāda un naudu ari neatgriez, pagājis jau vairāk ka mēnesis (kaut bija solīts ka preci piegadas divu dienu laikā) taču dzirdami tikai solījumi, jau esmu vērsies Ptac ceru ka palīdzes, neiesaku nevienam pie viniem sūtit preces, jo šadi manit cilvēkus nav smuki.
Labdien.
Mēs diemžēl neēsam saņēmusi nevienu iesniegumu no Ogres iedzīvotāja par naudas atgriešanu.
Lūdzu uzrakstiet iesniegumu naudas atgriešanai uzrādot rēķina nummuru un pamatojiet naudas atgriešanas iemeslu.
Комментарии (3)
AIGARS MILLERS (АЙГАРС МИЛЛЕРС) - мошенник. Запомните его лицо. Промышляет на взятии предоплаты через интернет-магазины (сейчас RINACO.LV) и пропадает. Меняет телефоны, банкротит фирмы SIA LES RICHES reģ.nr.40003961626. SIA KM TRADE reģ.nr.40103877355. SIA ELT grupa reģ.nr.40003869686. Сейчас офис на Маркалнес 22. Будьте осторожны! Не доверяйтесь этому проходимцу!
Pārbaudot publikacījā sniegto apgalvojumu un ziņu patiesumu, var konstatēt, ka visas rakstā sniegtās ziņas kuras juridiski ir uzskatāmas par ,,ziņām”, par A.M. ricībam, ir nepatiesas, bet izteiktie personu raksturojumi, pieņēmumi un apgalvojumi – meli. (Ziņas ir datu, faktu, skaitļu un arī informācijas kopums. Savukārt viedoklis ir uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko). Viedoklis kā subjektīvs vērtējums var veidoties kā no patiesiem faktiem, tā kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas, un tas nav pierādāms (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 24.septembra spriedumu lietā Nr. SKC-204/2015 (C31370910), ziņas jeb fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta).
Publikācijā izteiktie apgalvojumi par A.M. ricībam, ņemot vērā, ka tie: 1) izteikti klaji nievājošā, atklāti negatīvā, ciniskā un nepieklājīgā formā; 2) sasaistīti ar A.M. kā indivīdu; 3) balstīti uz ziņām, kas neatbilst patiesībai, 4) ir nepārprotami vērsti tieši pret A.M., izplatīti ar vienu mērķi – celt neslavu, graut cieņu sabiedrībā, aizskart A.M. godu un cieņu.
Saskaņā ar Latvijas Kriminallikuma (KL) 177.panta pirmās daļas noteikumiem: „Krāpšana ir noziedzīgais nodarījums – svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšana, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu”.
Publikācijas (sūdzības) tekstā nav norādījumu par jebkādiem krāpšanas pierādījumiem, un var apgalvot, ka maldība nav pierādīta, sūdzība ir nepamatota un tapēc nelikumīgi skar A.M. un Uzņemuma tiesības..
Saskaņā ar Latvijas KL 1.panta otrās daļas noteikumiem „Atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un uzlikt kriminālsodu var ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu”. Sūdzētājs nav tiesa vai prokuratūra. Tātād, sūdzētājam nav tiesību atzīt un paslūdināt jebkādu personu par krāpnieku - noziedznieku.
Savukārt, saskaņā ar KL 157.panta noteikumiem „Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), paredzēta kriminālatbildība”.
Krimināllikumā ir viennozīmīgi nodalīts, kad goda un cieņas aizskaršana ir ar mazāku un kad ar lielāku kaitējumu, t.i., ja tai nav neslavas celšanas rakstura, tad šāda konflikta izšķiršana tiek risināta civiltiesiski, bet kad ir notikusi apzināta un publiska neslavas celšana, tad par to paredzēta ir kriminālatbildība.
KL 157.panta otrajā daļā definētā neslavas celšana masu saziņas līdzeklī ir atzīstama par izdarītu brīdī, kad teksts, kas satur apmelojošo nepatieso informāciju, kļūst pieejams lasītājiem.
Savu un A.M. tiesību aizstāvešanai mēs būsim spiesti izmantot visas likumiskas iespējas, t.sk. vērsties pēc palīdzības Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu.
Krāpnieks ar lielo burtu.
Valsts policija ari neko nedara ka tik mēs maksājam nodokļus.
Krāpnieki var izrīkoties ar pircējiem kā patīk.