Kokapstrādes uzņēmumi - Dzimumu diskriminācija
Gribu tikai pateikt to ka Latvijā diskriminācija iet uz urrā kokapstrādes uzņēmumos
esmu galdnieks. Man ir plaša pieredze kokapstrādē strādāt ar dažādām iekārtām, gan ēveli, gan galda figūrzāģi, mainīt ripas, strādāt ar lentzāģi, daudzzāģi, motorzāģi, vīlēt ķēdes, tās uzlikt, slīpmašīnu, cilāt masīvkoka ozola plāksnes 120×150 un izgatavot mēbeles dabūt darbu kā kokapstrādes operators ir nereāli. Vai tas ir par daudz prasīts, dabūt Latvijā darbu, kas atbilst manām prasmēm? Paldies cēsīs sia "staļi", paldies Madonā sia "damaksnis" par operatora vietām pēdējā vietā kuru mēģināju bija lizumā, Avoti swf uzņēmums.
Liels uzņēmums ar 500 darbiniekiem. Ofisā vienojāmies ka es iešu par kokapstrādes operatoru. Ar tādu domu es arī nācu. Izstāstīju savu pieredzi un izskatās ka darba vadītājiem stereotipi ņem virsroku, ja varēja mani atstāt sieviešu stūrītī pie špaktelēšanas ar pirmo jautājumu nu Dāma sviestmaizes mājās smērē?
Neskatoties uz to ka man ir plaša pieredze un kandidēju atbilstoši savām spējām ātri mācīties un ar tehnisko domāšanu man prasa vai sviestmaizes smērēju
loģiski ka es gāju risināt radušos situāciju. Izstāstīju visu vēlreiz un man tāpat pateica nē. Ar pamatojumu nu šeit nav vienpusīgās ēveles, ar cnc tu noteikti neproti rīkoties un pie figūrzāģa es tevi noteikti nelikšu.
Un viss?
Un ar to beidzās jūsu 100+ iekārtas? Ar cnc, ēveli, un figūrzāģi?
Ja es būtu vīrietis ar tādu pašu pieredzi, tad uzskatītu ka tā ir norma un pieņemtu mani par to ko es eju.
Un tā mīļie draugi notiek ļoti daudz kur. Loģiski ka meklēju tālāk. Es necietīšu ka pret mani tā izturas un vēl apčakarēja ar pozīciju. Tur ir 500 darbinieki tātad 500 vakances un kādi 30% iekārtu stāv tukšas. Bet nē, obligāti mani bija jānoliek viszemākajā pozīcijā, ignorējot manu plašo pieredzi.
Meklējot tālāk atradu kokapstrādes uzņēmumu rēzeknē. Piezvanīju. Tur man pateica ka šeit sievietēm nav ko darīt. Es atkal pastāstīju savu pieredzi. Arī neinteresē.
Kā var būt tik liela un aprobežota psrs laiku domāšana? Ja gribiet lai kokapstrādes uzņēmumi paliek tikai attīstītāki, tad to nepanāks ar diskrimināciju.
Man patika strādāt sia "damaksnis" feini, es strādāju ar daudzzāģi, otrā cehā meitene pie brusotāja. Priekšnieks foršs
tā kā nesaku ka visi uzņēmumi ir diskriminējoši. Bet ļoti liela daļa. Pagaidām savā ceļā esmu sastapusi tikai divus ar kuriem nav bijis problēmu
lr likums
2. Pants. (1) aizliegta atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju:
1) dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ saistībā ar viņa pieeju saimnieciskajai darbībai;
Комментарии (3)
Tendencioza, nepamatota sūdzība, vienas puses subjektīvais viedoklis. Uzņēmēji nav muļķi, viņi izvēlas darbinieku kā instrumentu ar kuru pelnīt naudu. Ja redz potenciālu problēmu, tad no tās izvairās. Varbūt problēma ir darba meklētājas attieksmē, komunikācijā, veselajā saprātā atšķirt savu iedomu pasauli no realitātes!?
Vai vienkārši feministes ar lieko svaru kojota brēciens.
Cienītā, jūs varbūt sākumā iegūstiet darba devēja pieredzi, lai kritizēt.
Piemēram, ja pēkšņi ir ar rokām jāpārvieto 50kg materiāls vai detaļa, kurš to darīs, jūs?
Kravējs!