Dinaz - Drausmīga attieksme

Š. G. 11.08.2020. Plkst. ~ 8: 45 ierodoties degvielas uzpildes stacijā vēl nepaspēju īsti noparkot mašīnu pie man nepieciešamās "pistoles", kad pārdevēja bija izgājusi ārā no būdiņas un krievu valodā bļaujot nosauca mani par bezsmadzeņu radījumu, vai tad es neredzu kur stāvu, ka tā ir bez akcīzes Dd Lrp, es atbildēju, ka tieši to man arī vajag viņa apklusa un iegāja iekšā. Izslēdzot dzinēju arī es devos turp. Visa turpmākā komunikācija (ja to vispār var tā nosaukt) notika arī krievu valodā, kaut gan es pati ar viņu runāju tikai latviski. Tas bija papildus nepatīkami, jo vai tad nevar runāt valsts valodā? Nākošais: iedodot talonus nopratu, ka pārdevēja nebija iepriekš redzējusi / strādājusi ar taloniem vai sazin kas tur bija, jo viņa rīkojās ļoti, ļoti lēni, ik pa laikam zvanīdama kādam un prasīdama ko darīt, kā rīkoties, uzdodama muļķīgus jautājumus. (kā noformēt talonus? Kādā veidā? Utt)
dodot talonus konkrēti norādīju to skaitu un cik l kopsummā, es saprotu, ka pārdevējai ir jāpārliecinās un jāpārskaita, bet ne jau 4x. Tad sakot zs nosaukumu viņa man pārjautāja to 3x, jo es redz, viņasprāt, nerunājot skaidri, kaut gan otrajā un trešajā reizē es teicu jau pa zilbēm. Pārdevēja tāpat mani nesaprata, ieraudzīja, ka es rokās turu Lapiņu, jautāja kas tur? Atbildēju, ka reģistrācijas numurs, dati (tos iepriekš jau pierakstīju priekš sevis, lai maz vai nesajaucu neko) , tad pārdevēja teica, lai dodot lapu, teicu, ka šaubos vai sapratīs, viņa atbildēja, lai dodot gan. Pārdevēja paņēma Lapiņu un tūlīt uzreiz asi atteica, ka man tur kaut kādi "karakuļi" sarakstīti un vai tad es nevaru rakstīt normāli (kādā sakarā viņa uzdrošinājās to teikt?) . Pēc tam jautāja lad numuru, tas bez problēmām. Nākošais - teica, lai dodot dokumentus, es biju neizpratnē, jautāju kādus, atbildēja vienalga pasi vai vadītāja apliecību.
Biju apstulbusi, jo ar to sastopos pirmo reizi, jautāju priekš kam? Viņa atteica "kā var zināt, ka nav zagts utt" (tas nu nepavisam nav loģiski, jo uz taloniem nav norādīti nekādi dati) . Jautāju vēlreiz priekš kam, viņa atbildēja kādā man starpība, biju šokā, atpakaļ noteicu, ka starpība ir gan, jo dodot personu apliecinošu dokumentu es uztraucos par to kur un priekš kam nokļūst mani dati. Viņa atbildēja, ka tā vajagot, jo ja kaut kas notiks, tad mani uzreiz varēs atrast. Kas vispār var notikt? Par kādu zagšanu iet runa? Vai tas ir adekvāti uztverams? (iekšēji bija dusmas par toni kādā viņa ar mani runā un kādēļ nevar normāli atbildēt?) pa vidu tam visam viņam mani visu laiku "nolādēja" par to, ka esmu "uzkritusi uz galvas", vai tad nevarēju kaut kur citur, esmu sabojāJusi visu rītu viņai,
pašās beigās salejot dīzeļdegvielu tai paredzētajās tvertnēs devos atpakaļ pēc čeka. Saņemot čeku uzreiz apskatītu to, lai ir zīmogs un paraksts otrā pusē. Paraksta nebija. Jautāju lai paraksta, atbildēja, ka nedarīšot to, priekš kam. Teicu, ka esmu pieradusi pie tādas kārtības un ne velti citās uzpildes stacijās tā rīkojas, galu galā viņa mani nosauca par "sučku", paņēma čeku un beidzot parakstīja, paņemot to es atvadījos sakot "uzredzēšanos, viņa aizmugurē kaut ko teica, bet es vairs neklausījos. Iekšā sašutuma, dusmu, neizpratnes, aizvainojuma jau tā bija pārpārēm. Kā cilvēks, kuru tu redzi pirmo reizi dzīvē var tā attiekties? Kādā sakarā viņa nepārtraukti lietoja tādu necenzētu, rupju leksiku un komunicēja tādā tonī? Es ceru, ka nekad dzīvē vairs nevajadzēs ar viņu sastapties, jo tādi briesmīgi cilvēki nenormāli sabojā ne tikai noskaņojumu, bet arī pašsajūtu. Ja tā sieviete ir gados, tad tas absolūti nenozīmē, ka var noniecināt, ņirgāties, pazemot, apsaukāt jauniešus.
Pēc tam čekā izlasīju viņas vārdu "lolita", interesanti kā tādai krievu "skabarkai" var būt latviešu vārds. (bet tas jau absolūti nepieder pie lietas)