Gaiļezers Stacionārs - Veselības aprūpe grūtniecēm
Vispirms paldies ārstiem, kas man palīdzējuši, izmeklējuši un snieguši atbalstu. Bet tagad fui par veselības sistēmu kopumā. Nesen ar neatliekamo palīdzību nonācu Gaiļezerā, vairāk kā stundu sēdēju un gaidīju, kad mani pieņems ginekologs. Savu sāpi paspēju izstāstīt savam ginekologam,kas ieteica saukt neatliekamo palīdzību, pēc tam neatliekamās palīdzības ārstam, tad skaidrojumus par sevi sniedzu slimnīcas uzņemšanas vestibilā sēdošajam administratoram, tad pašam ginekologam un tad radušās kļūdas dēļ paskaidrojumus sniedzu māsiņai un, ejot prom no slimnīcas, vēl kasē kasierei. Nav par daudz?!! Līdzīgā situācijā es biju pirms apmēram trīs gadiem, kad gaidīšanas laiks bija tāds pats. Pēc paskaidrojumu došanas un gaidīšanas rindā mani izmeklēja ārsts un es atkal ārpusē gaidīju vairāk kā stundu, kad man iedos dokumentus un varēšu braukt mājās. Beigu beigās tas viss man ilga trīs ar pus stundas. Vienu brīdi ārsts izgāja un izslēdza gaismu, atstājot vairāk kā piecas sievietes gaidām aiz tumšajām durvīm, neko nepasakot. Ginekologa kabinets atrodas blakus uzņemšanai, kur ieved visus slimniekus. Lieki teikt, ka ar švakāku nervu sistēmu, skatoties kā ved slimniekus uz slimnīcu, var sajukt prātā - cits vaid, cits bāls, cits raud, cits guļ nekustīgs utt. No tām 3,5 stundām vismaz vienu stundu slimnīcas gaitenī bija dzirdams kāda cilvēka vaimanas. Mēs gaidošās sievietes šausmās stingām. Mēs taču arī katra ar savu sāpi te sēžam un, ja jau slimnīcā, tad sāpe nav maza. Vai tiešām nevienam nav ienācis prātā kaut kā norobežot gaitenī šo skatu uz uzņemšanu, lai vismaz nav jāskatās uz visiem slimniekiem, ko ieved? Vēl es nekādi nevaru saprast, kāpēc uz tik daudz pacientiem ir tikai viens ārsts? Jo ir nu skaidrs, ka ar vienu ginekologu ir par maz. Kopumā sajūtas paliek no piedzīvotā baisas, kad atgriezos mājās gultā lēju asaras vai pus nakti. Nevarēju nomierināties no visa piedzīvotā. Sajūta, ka esi nonācis kaut kādā konveijerā un paļauties vari uz laimīgu sagadīšanos, pie tam jāapbruņojas ar milzu pacietību, jāstiprina nervi un jāmeklē izeja. Manā gadījumā speciālists, kas veiks pēc 4 dienām USG. Atkal varu teikt, ka jāpaļaujas uz laimīgu sagadīšanos, jo nav viegli atrast valsts apmaksātas vietas USG veikšanai. Vienviet, kas tuvākā mājām Juglā, man piedāvāja 27.novembri, bet par maksu 22.oktobrī. Un atkal absurds, grūtniecēm bez maksas ir USG un visi izmeklējumi, bet interpretācija par šo tēmu šāda - valsts apmaksā USG pēc 12.grūtniecības nedēļas?! Ko darīt, ja vajag izmeklējumu veikt ātrāk - maksāt ?! Es bērniņu tiešām vēlos un, protams, vajadzības gadījumā arī maksāšu, bet tas nav pareizi.Grūtniecei nevajdzētu uztraukties par valsts nodrošināto veselības aprūpi un visu veselības aprūpes sistēmu kopumā, bet dzīvē diemžēl nekas tāds īsti nesanāk. Es jūtos kā nonākusi murgā, ko sauc par valsts apmaksāto veselības aprūpi. Saviem spēkiem tagad meklēju iespējas. Un vēl kaut kas nav kārtībā ar ārstu paskaidrojumu sniegšanu, dažbrīd pat bail kaut ko pajautāt, jo šķiet, ka ārstam mani jautājumi ir liels apgrūtinājums. Tā tam nevajadzētu būt.
Добавить комментарий